Kredītu iedalījums un klasifikācija

Kredītu iedalījums un klasifikācija. Kredītu iedalījums Kredītus, kurus piedāvā Latvijas komercbankas saviem klientiem, var iedalīt vairākās kategorijās par pamatu ņemot vienas grupas kredītu kopīgās īpašības.

Kredītus varam sagrupēt šādās attiecīgās grupās. Iedalījums pēc termiņa: - īstermiņa ( līdz vienam gadam); - vidējā termiņa ( no viena līdz pieciem gadiem); - ilgtermiņa ( ilgāk par pieciem gadiem). Iedalījums pēc nodrošinājuma: - tiešais nodrošinājums ( tas parasti saistās ar tiesību piešķiršanu attiecībā uz konkrētiem līdzekļiem, kas pieder aizdevuma ņēmējam.

Tā veidi ir parādzīmes, hipotēka un līdzekļu ieķīlāšana ar vai bez lietošanas tiesību saglabāšanu); - netiešais nodrošinājums ( nodrošinājums bankai, ko garantē trešā līgumslēdzēja persona, un parasti tas ir garantijas vai kompensēšanas līguma formā, ar ko trešā līgumslēdzēja persona uzņemas atbildību par aizdevuma ņēmēja neatmaksātajiem parādiem). Iedalījums pēc termiņa un procentu noteikumiem: - aizdevumi ar fiksētu procentu likmi (procentu likme saglabājas viena un tā pati no kredīta saņemšanas brīža līdz pat atmaksas beigu termiņam); - peldošās jeb svārstīgās procentu likmes aizdevumi ( tās ir tādas procentu likmes, kas mainās līdz ar izmaiņām tirgus likmēs); - aizdevumi uz pieprasījumu ( tie ir aizdevumi bez noteikta samaksas termiņa, tos var atmaksāt pēc pieprasījuma, un tiem ir svārstīgas procentu likmes); - termiņaizdevumi ( tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu un tie ir jāatmaksā vairākās vienlīdzīgās daļās vai arī visa summa jānomaksā termiņa beigu datumā). Iedalījums pēc iesaistītajiem aizdevējiem: - tiešie aizdevumi ( tā saucās aizdevumi, kad banka pati aizdod naudu tieši uzņēmējam); - sindikātaizdevums ( tas rodas, ja uzņēmēja pieprasīto līdzekļu summa ir pārāk liela, ko viena banka nevar aizdot, šādā gadījumā apvienojas vairākas bankas un katra aizdod kādu daļu no kopīgās summas). Iedalījums pēc aizņēmējiem un aizņēmuma mērķiem: - komerckredīts ( tāds kredīts, ko piešķir viena juridiska persona, piemēram, preču ražotājs otrai juridiskai personai, pārdodot preces ar atliktu maksājumu, tas ir, samaksu veicot pēc preču piegādes noteiktā laikā); - patērētāju kredīts ( to piešķir tirdzniecības uzņēmumi un kredītiestādes iedzīvotājiem dažādu patēriņa preču iegādei uz nomaksu.

Šo kredītu var piešķirt gan preču, gan naudas veidā.

Šim kredītam ir ilgtermiņa raksturs); - augstāka riska aizdevumi ( ir aizdevumi ārzemju valdībām, valdības aģentūrām vai centrālajām bankām.

Faktori, kuri ietekmē spēju atmaksāt parādu ietvert sevī valsts ekonomisko stāvokli, tai skaitā tās darba spēku un dabas resursus utt.); - projektu finansēšana ( ir līdzekļu piešķiršana vēl peļņu nenesošu objektu celtniecības pabeigšanai, piemēram, kuģu būvniecība); - faktorings ( ir klienta iekasējamo rēķinu nopirkšana par skaidru naudu.

Faktoringa līgums atbrīvo uzņēmumu no konkrētās naudas plūsmas administrēšanas, jo šīs rūpes uzņemas faktoringa piedāvātājs – attiecīgā finansu institūcija); - konta pārtēriņs jeb overdrafts ( rodas, ja klients no sava tekošā konta izņem vairāk naudas, nekā viņam tur ir. Kontam var noteikt pārtēriņa limitu, kas klientam dod tiesības izņemt naudu šī limita ietvaros); - kredītlīnija ( ir kredīta iespēju piešķiršanas parasts paņēmiens.

Tas dod aizņēmējam aizņēmuma saņemšanas iespēju uz konkrētiem noteikumiem līdz noteiktas summas robežai). 2.1. Kredītu veidi Pastāv dažādas kredīta pamatformas. Skatoties no makroekonomiskā viedokļa, tie ir tādi kredītu veidi, kas dod impulsu ekonomikas attīstībai.

Komerciālais kredīts. Šī kredīta attiecības veidojas tad, ja preci, t.sk. pakalpojumus pārdod ar maksājumu atlikšanu uz vēlāku laiku. Kredīta objekts ir pārdotās preces. Pārdošanas brīdī prece netiek apmaksāta, bet kreditēta. Komerciālais kredīts aptver arī preču pārdošanu uz nomaksu. Komerciālā kredīta līdzeklis ir vekselis. No komerciālā kredīta ir atvasināts akreditīvs un faktorings.

Būtībā akreditīvam ar kredītu nav nekāda sakara. Praktiski akreditīvs ir antikredīta instruments. Tas ir pircēja bankas rīkojums piegādātāja bankai apmaksāt piegādātāja iesniegtos rēķinus par nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar noteikumiem, kas atrunāti pircēja akreditētajā iesniegumā. Lai vēl vairāk paātrinātu naudas saņemšanu, pārdevējs izmanto īslaicīgu kredītu – faktoringu. Tā ir komisijas operācija, saskaņā ar kuru uzņēmums piegādātājs nodod bankai savas tiesības saņemt maksājumu, piemēram, par piegādātāja precēm, izpildīto darbu utt un no bankas par to saņem lielāko summas daļu, kuru viņam pienāktos saņemt no sava pircēja.

Izsakoties vienkāršāk, preces īpašnieks nolemj izmantot faktoringa pakalpojumu un noslēdz līgumu ar banku vai līzinga sabiedrību. Pēc līguma noslēgšanas pārdevējs paziņo preces pircējam par prasījuma tiesību pāreju bankai vai līzinga sabiedrībai. Kad prece nodota pircējam un izsniegts rēķins, banka norēķinās ar pārdevēju un patur tiesības pieprasīt rēķina apmaksu pircējam.

Faktorings, līdzīgi kā līzings, ir finansu ieguves veids, kas neprasa papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saistību faktu. Šis darījums ir izdevīgs ne tikai preces vai pakalpojuma piedāvātājam, tas arī rada vieglāku nomaksas noteikumus arī pircējam un savu daļu peļņas gūst arī darījuma nodrošinātāja – banka vai līzinga sabiedrība. Faktoringa izmantotāju skaits Latvijā nav liels, jo trūkst pieredzes. Var secināt, ka nākotnē faktorings vērsīsies plašumā, jo tas ir sevišķi izdevīgs vairumtirdzniecībā, pirkšanas un pārdošanas operācijās, kur komerclīgumi paredz nomaksu pa etapiem ilgākā laika posmā ārējās tirdzniecības darījumiem, kam norēķinu periods ir ilgāks.

Tāpēc tas ir visvienkāršākais kredītoperācijas veids, jo var ātri tikt pie naudas, neiesaldējot apgrozāmos līdzekļus, kas kavētu uzņēmuma attīstību un palēninātu līdzekļu apriti. Faktoringu varētu izmantot krietni vairāk uzņēmumu, jo tas tieši samazina debitoru parādus.

Tas rada iespēju uzņēmumiem vairāk līdzekļu novirzīt pamatdarbībai. Sekojošajā diagrammā var aplūkot faktoringa kopējā portfeļa sadali Latvijā uz 2000.gada 1.aprīli. 1.diagramma Diagramma rāda, ka visvairāk faktoringu 2000.gadā izmantojusi Parekss banka, pārējās bankas nespēlē pārāk lieli lomu šajā kredītēšanas veidā. Banķieru kredīts. To izsniedz bankas un citas kredītiestādes juridiskām un fiziskām personām naudas aizdevumu formā tajā gadījumā, ja klienta norēķinu kontā izdarīto maksājumu summa noteiktā laika periodā pārsniedz iemaksu summas šajā kontā.

Baņķieru kredīta objekts, atšķirībā no komerciālā kredīta, ir nauda. Baņķieru kredīts izsaka attiecības starp baņķieriem, komersantiem un jebkurām juridiskām un fiziskām personām. No uzņēmējdarbības un kredīta atmaksas viedokļa būtiska nozīme ir baņķieru kredīta termiņiem. Šos termiņus regulē investīciju projekti, dod iesēju aizņemtajiem līdzekļiem veikt lielāku vai mazāku aprišu skaitu, sekmē intensīvāku vai mazāk intensīvu uzņēmējdarbību, lai kredītu laikā dzēstu.

Hipotēku kredīts. Tas ir ilgtermiņa kredīts, kas ir izsniegts pret ķīlu. Šos kredītus izsniedz pamatojoties uz nekustamā īpašuma ieķīlājumu. Hipotēku kredīts ir plaši izplatīts ekonomiski attīstītās valstīs. Un tas viss tāpēc, ka noteiktu saimnieciskai darbībai sniedz ilgtermiņa kredītus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu – ķīlu. Tās ir vērtspapīrs, kas pārstāv nekustamā īpašuma ieķīlājumu hipotēku bankā un dod tā turētājam tiesības saņemt iepriekš fiksētu ienākumu, izteiktu procentos no ķīlu zīmes nominālvērtības.

Hipotekāro kredītu parasti izsniedz šādiem mērķiem – zemes auglības uzlabošanai, nekustamā īpašuma pirkšanai, ēku būvēšanai, ilggadīgiem stādījumiem un tamlīdzīgi. Nākošajā diagrammā var aplūkot Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto hipotekāro aizdevumu apjomus, laika posmā no 1997.gada līdz pat 2001.gadam. 2.diagramma Diagramma parāda, ka hipotekāro aizdevumu apjoms ar katru gadu ir divkāršojies.

Vēl tikai jādomā, lai procentu likmes paliktu stabila un nemainīga. Valsts kredīts. To raksturo tas, ka valsts izlaiž aizņēmuma obligācijas. Obligācijas ir reizē gan parāda zīme, gan vērtspapīrs, kas tā turētājam nodrošina fiksētu procentu likmi. Obligācijai ir nominālvērtība un tirgus cena. Tās parasti izplata ar banku starpniecību, tās ir pērkamas vērtspapīru tirgū. Obligācijas cena ir tieši atkarīga no to piedāvājuma un pieprasījuma samēram. Tās brīvi pērk un pārdod iedzīvotāji.

Pēc tā var spriest, ka valsts ir debitors. Valsts iekšējā uzņēmuma obligācijas ir problēma, kas cieši saistīta ar valsts budžeta deficītu. Emitējot un pārdodot valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas, Finansu ministrija papildina valsts budžetu. Valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju emisija ir pirmā pazīme, ka valsts budžetā ir deficīts. Līzings. Tas ir gan noma ar izpirkšanas tiesībām, gan pārdošana uz nomaksu, gan īpatnējs kredīts. Tas ir viens no pazīstamākajiem kredīta paveidiem Latvijā.

Latvijā līzinga operācijas veic, piemēram, Parekss banka, Multibanka, Krājbanka utt bet Unibanka un Hansabanka šim nolūkam ir nodibinājušas banku meitas uzņēmumus. Līzings ir nomas attiecības starp mantas īpašnieku ( līzinga devēju jeb nomas devēju) un personu, kura vēlas to izmantot savā biznesā ( līzinga saņēmēju jeb nomnieku). Un šīs attiecības veidojas uz minētā līzinga līguma abu pušu savstarpējā izdevīguma (peļņas gūšanas ) pamata. Vārdu sakot, līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu savā īpašumā un atdod to lietošanā līzinga ņēmējam.

Līzinga ņēmējs veic pakāpeniskus maksājumus, norēķinoties par iespēju lietot sev nepiederošu preci. Pats galvenais ir saprast, ka līzings nav noma ar izpirkšanas tiesībām, jo kad uzņēmums nomā kādu ražošanas līdzekli ar izpirkšanas tiesībām, uzņēmums kļūst par tā īpašnieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu, bet ja līzinga darījumā uzņēmums kļūst par īpašnieku tikai tad, kad ražošanas līdzekļu vērtība ir pilnīgi samaksāta.

Līzinga pakalpojumi pamatā iedalās divos veidos – finansu līzings un operatīvais līzings. Parasti līzinga sākuma summa svārstās ap 100 latiem. Nav retums, ka šī summa ir krietni mazāka – no Ls 5 līdz Ls 10. Līzinga līguma termiņš – no viena mēneša līdz vienam gadam. No līzinga ņēmēja neprasa nekādus speciālus dokumentus, izziņas, izņemot pasi ar dzīvesvietas pierakstu. Dažas līzinga firmas, slēdzot līgumu par summu virs 500 latu, kā garantu prasa pasi ar Latvijas pierakstu.

Mikrolīmenī risks saistās ar firmas līzinga ņēmējas maksātnespēju, ļaunākā gadījumā bankrotu. Ja līzinga ņēmēju vainas dēļ līzinga maksājumi tiek pārtraukti, līzinga objekts atgriežas pie tā īpašnieka, kas nesaņem ieplānotos ienākumus un ir spiests meklēt jaunu līzinga ņēmēju. Tas var būt apgrūtinoši, jo prece jau ir lietota. Bet savukārt makrolīmenī, nopietns līzinga devēja naidnieks ir inflācija, tāpat valūtas kursa izmaiņas, banku noguldījumu procentu likmju kāpums, izmaiņas kredīta nosacījumos u.c. Trīs ceturtdaļas organizāciju, kas slēdz līzinga līgumus, ir komercbankas vai tām piederošie un pakļautie uzņēmumi.

Tikai ceturtā daļa organizāciju, kas sniedz līzinga pakalpojumus vai slēdz līzinga darījumus, nav banku uzņēmumi. Tas apstiprina to, ka Latvijā līzings ir cieši saistīts ar banku kredītu. Kopumā līzings ir atzīts par vienu no visstraujāk augošajām industrijām Latvijā. To sekmē valsts ekonomikas attīstība, līzinga kā finansējuma veida popularitātes pieaugums, kā arī līzinga kompāniju sadarbības partneru skaita palielināšanās, kas ar vien vairāk piedāvā līzinga pakalpojumus.

Lai veicinātu līzinga pakalpojumu sniedzēju sadarbību, sakārtotu līzinga tirgu un noskaidrotu līzinga kopējos apjomus, ir jāplāno piesaistīt jaunus biedrus. Vislielāko Latvijas Līzinga asociācijas līzinga portfeļa daļu pēc aktīvu sadalījuma – 31% no kopapjoma jeb 55.15 milj. Ls veido automašīnu līzings. Tam seko ražošanas iekārtu iegādes līzings ar 22% no līzinga portfeļa jeb 39.15 milj. Ls, bet nekustamā īpašuma līzings aizņem 18.3% (29.12 milj. Ls) no kopējā statistikā apkopotā līzinga tirgus, nedaudz atpaliekot komerctransporta līzingam ar 17.7% (31.54 milj. Ls). 3.diagramma.

Diagramma rāda, ka vislielākā daļa līzinga pakalpojumi ir izmantoti lielu objektu būvēšanai vai pirkšanai, piemēram, kuģiem, lidmašīnām utt. Tālāk cieši seko līzinga izmantošana biroja mēbeļu iegādei. Nākošajā diagrammā var aplūkot līzinga portfeļa sadalījumu pēc termiņstruktūras uz 2002.gada 1.janvāri. 4.diagramma Diagramma rāda, ka līzinga ņēmēju pieprasītākais laika termiņš ir 1 –3 gadi, kā arī daudz no tā neatpaliek laika termiņš 3 – 5 gadi, atpaliekot tikai par 0,4% no kopapjoma.

Tā kā tiek uzskatīts, ka Latvijas Līzinga devēju asociācijas biedri – 4 līzinga kompānijas: SIA Hanza Līzings, SIA Unilīzings, SIA Nordea Finance Latvia un a/s Sampo Līzings – ir vadošie līzinga tirgus dalībnieki, taču jāņem vērā, ka pirms vairāk nekā gada līzinga asociācija sadalījās, un Latvijas Līzinga devēju asociācijā nav pārstāvētas bankas ( otra līzinga asociācija savu darbību beidza 2001.gada novembrī), turklāt līzingu piedāvā arī citi asociācijā neietilpstoši uzņēmumi.

Lielākais līzinga portfelis banku vidū ir Parekss bankai 62,5 milj. Ls ( uz 01.01.2002.) – vēl pagājušā gadā oktobra sākumā bankas līzinga portfelis bija 20% no statistikā fiksētā līzinga tirgus. Pārējo līzinga pakalpojumus sniedzošo banku devums kredītportfelī katrai atsevišķi svārstās aptuveni no 1% līdz 1,6% no kopapjoma jeb aptuveni 3 līdz 4.5 miljoni latu ( Latvijas Krājbanka, Baltijas Tranzītu banka, Pirmā banka). 5.diagramma Diagramma rāda, ka līzinga izsniegšanas ziņā līderis ir Hanza Līzings, sastādot 61% no kopapjoma, tuvākais sekotājs ir tikai ar 29% no kopapjoma – Unilīzings.

Partērētāju kredīts. Šis kredīta formas nosaukums it kā nepārprotami raksturo kredīta darbību. Patēriņa kredīta objekti ir tās preces, ko pērk un pārdod patēriņa preču tirgū.

Debitors ir atsevišķs patērētājs, mājsaimniecība. Pirmkārt, šī kredīta objekti ir tie patēriņa priekšmeti, kas nav saistīti ar citām kredīta formām. Otrkārt, patērētāju kredītu tīrā veidā pastiprina kredīta kartes. Par šīm kartēm var uz kredīta iegādāties visu patēriņa preču klāstu. Patēriņa kredīts gan pagātnē, gan šodien ir pamatos īslaicīgs. Bieži tā termiņš sniedzas līdz tuvākai algas dienai. Uz ilgāku laiku šo kredītu var izsniegt ilgstošas lietošanas patēriņa preču iegādei, piemēram, mēbeles utt. Patēriņa kredīts ir iedarbīgs pieprasījuma paplašināšanas rīks. Jo kamēr ilgstošās lietošanas patēriņa priekšmetiem ir aktīvs noiets, pārdevējs nedomā šīs preces pārdot uz kredīta.

Tikko pieprasījums krītas, preci sāk pārdot uz kredīta. Šāds solis var būt ekonomiski pretrunīgs. Jo ja kredīts iesaldē naudu precēs, ko apmaksās pēc īsāka vai ilgāka laika, tad tas palēnina līdzekļu apriti. Un procenti par patēriņa kredītu šos zaudējumus kompensē nelielā apmērā. Bet pārdodot uz kredīta pārdevējam ir izdevīgāk, nekā bezdarbībā gaidīt pircēju un līdzekļu apriti vēl vairāk palēnināt.

Patēriņa kredīta variantā prece ir dārgāka, bet maksāt var ilgāku laiku mazām summām. 2.2.