šåōåšąņū źīķńļåźņū źóšńīāūå äčļėīģķūå ėåźöčč ųļīšū

Šåōåšąņ Źóšńīāą’ Źīķńļåźņ

Vācijas apraksts

Vācijas apraksts - šąēäåė Żźīķīģčźą, Malnraksts Vācijas Apraksts. Oficiālais Nosaukums: Vācijas Federatīvā Republika Vācijas ...

Vācijas apraksts. Oficiālais nosaukums: VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA Vācijas karogs, kas pieņemts 1949. gada 9. maijā, pazīstams arī kā „Schwarz- Rot-Gold” (melns-sarkans-zelta, skat. 3.1.att.). 3.1.attēls Vācijas karogs ROMAS IMPĒRIJAS LAIKĀ MŪSDIENU VĀCIJAS TERITORIJĀ DZĪVOJA ĢERMĀŅU CILTIS. Viduslaikos izveidojās daudzas mazas hercogistes un firstistes, kuras pastāvēja līdz pat 1871. gadam, kad dominējošā Prūsijas karaliste spēja izveidot vienotu Vāciju.

Vācijas pārvaldes izpildvaras (likumdošana, izpildvara, tiesas) Likumdošana PARLAMENTS (valsts augstākā līmeņa likumdošanas struktūra) Parlamenta atrašanās vieta: Berlīne Abām parlamenta palātām ir ļoti atšķirīgas funkcijas.

Bundestāgs ir valsts likumdošanas sapulce, bet Bundesrāts pārstāv Vācijas federālo zemju intereses. Bundestāgs Vācijas parlamenta apakšpalāta ir Bundestāgs (Federālais parlaments jeb sapulce), kurā ir 603 deputāti, kas ievēlēti (daļa tieši, bet daļa pēc proporcionālas pārstāvības) uz četriem gadiem. Bundestāgs ir galvenā likumdošanas struktūra, kuras kompetencē ir likumu ieviešana un grozīšana.

Tas arī uz četriem gadiem ievēlē kancleru. No Bundestāgā nāk visi normatīvie akti tādās jomās kā ārlietas, aizsardzība, starptautiskā tirdzniecība, muita, valūta, pilsonība, pasta pakalpojumi un telekomunikācijas. Tomēr likumdošanas jomā Bundestāgu līdzsvaro zemju parlamenti (landtāgi), kas atbilstoši atsevišķu zemju vajadzībām var izdot tiesību aktus un darboties tajās likumdošanas jomās, kas Pamatlikumā nav paredzētas Bundestāgam; pēc vienošanas zemju parlamenti var izdot paralēlus tiesību aktus.

Bundesrāts Vācijas parlamenta augšpalāta ir Bundesrāts (Federālā padome). Tā 69 pārstāvjus ieceļ 16 zemju (Lānder) valdības, katru zemi pārstāv 3-6 locekļi. Pašlaik Bundesrāts atrodas bijušajā Reihstāga ēkā Berlīnē. Vācijas reģionālā pārvalde (reģionālā līmeņa administratīvās struktūras, kas pakļautas nacionālā līmeņa valdībai) ► 16 zemes (Lander); ► Katrā zemē ir vēlēta leģislatūra – landtāgs; ► Landtāgs ir atbildīgs par izglītību un kārtības nodrošināšanu.

Izpildvara (valsts varas nozarojums, kas izpilda, bet neformulē likumus, dekrētus un tiesas spriedumus) KANCLERS Kanclers ir valdības vadītājs un ietekmīgākā amatpersona Vācijā; uz četriem gadiem ievēlē Bundestāgs; darbojas kā premjerministrs; sniedz prezidentam ieteikumus par ministru iecelšanu un atstādināšanu; nosaka ministru skaitu; īsteno iekšpolitiku; kancleram viņa pienākumu izpildē palīdz Federālā kanceleja, kas informē viņu par vispārējās politikas jautājumiem un par federālo ministriju darbu.

KANCLERS ŠRĒDERS Gerhardu Šrēderu ievēlēja kanclera amatā 1998. gadā un atkārtoti 2002. gadā, kad vēlēšanās uzvarēja Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas un Zaļās partijas "sarkanzaļā" koalīcija. PREZIDENTS Prezidentu, kas darbojas kā valsts galva, uz pieciem gadiem ievēlē Federālā Sapulce, un viņu var ievēlēt vēl vienu reizi. Federālajā sapulcē ir visi Bundestāga deputāti un tikpat daudz landtāgu (zemju leģislatūras) izvirzīto pārstāvju.

Prezidents pilda galvenokārt ceremoniālus pienākumus - tie ietver visu līgumu likumkumprojektu parakstīšanu un valsts pārstāvēšanu ārzemēs. Kabinets (valdība) Kanclers un federālie ministri, kurus ieceļ prezidents. Ministri strādā autonomi atbilstoši iepriekšnoteiktām vadlīnijām; par valstiski svarīgiem jautājumiem kanclers un ministri lemj kopīgi. Prezidents Horsts Kēlers, ievēlēts par VFR prezidentu 2004. gadā. Tiesas AUGSTĀKĀ TIESA Vācijas augstākā tiesa ir Federālā konstitucionālā tiesa.

Būtībā tās uzdevums ir būt par "konstitūcijas sargu". Tajā ir 16 tiesneši, kas sadalīti divos senātos; katrs tiesnesis amatā ir 12 gadus, šis termiņš nav pagarināms. Pusi tiesnešu ievēlē Bundestāgs, bet otru pusi - Bundesrāts, abos gadījumos ar divu trešdaļu vairākumu. Konstitucionālā tiesa sanāk Augstās tiesas ēkā, kas atrodas Karlsrūe. Konstitucionālā tiesa Lietas, kas iesniegtas Konstitucionālajā tiesā, var iztiesāt vienā no abiem tās senātiem, bet īpaši svarīgas lietas - plenārsēdē.

Lielākoties tās jurisdikcijas jomas ietver strīdus starp federālajām pārvaldēm, starp zemēm un federāciju, normatīvo aktu konstitucionalitātes pārbaudi, sūdzības par antikonstitucionalitāti, kā arī eventuālās apsūdzības pret prezidentu vai tiesnešiem. Belvī pils (Schloss Bellevue) - Vācijas prezidenta oficiālā rezidence - atrodas Berlīnes centrā. Vēlēšanu sistēma Aptuveni puse no delegātiem tiek vēlēta tieši un pārstāv konkrētu reģionu, bet otra puse tiek vēlēta pēc proporcionālās pārstāvības sistēmas. Katram vēlētājam ir divas balsis: viena - par apgabala kandidātu, bet otra - par politisko partiju.

Šo otro balsu sadalījums katrai partijai nosaka, cik vietas tai piešķirtas pēc proporcionālās pārstāvības sistēmas. Avots: A DORLING KINDERSLEY BOOK London, New york, Toronto, Melnbourne, Munich & Delhi Datu apstrāde: AUTORE Gunta Popova Nodokļu sistēma Pārskats par svarīgākajiem nodokļiem ✔ Uzņēmumu ienākumu nodoklis – 25% ✔ Lielākais privātpersonu ienākuma nodoklis – 45 % ✔ PVN – 16 % ✔ Darba ņēmēju sociālie nodokļi – 13,6% ✔ Darba devēju sociālie nodokļi – 13,6 % Ienākumu nodoklis (Einkommenssteuer) - progresīvs (Sākot no 52.152 EUR gadā nodoklis ir 42 %) - Neapliekamais minimums 7.664 EUR gadā - Vidējais ienākumu nodoklis – 19 % - Citi ienākumu veidi un to nodokļi ✔ Kapitāldaļas – 20% ✔ Atsevišķas dividendes – 30% ✔ Ienākumi no dalības uzņēmumu valdē – 30% ✔ Sportisti, mākslinieki, mūziķi – 25% ✔ Kustāmu objektu vai know-how īres tiesību izdošana – 25% Uzņēmumu ienākumu nodoklis (Koerperschaftssteuer) - 25% Solidaritātes nodoklis (Solidaritaetszuschlag) - Tiek piemērots gan uzņēmumiem, gan privātpersonām - 5,5%, bet patiesais lielums ir atkarīgs no ienākumu vai uzņēmumu ienākumu nodokļa.

Tas svārstās sākot no 1,16 %. - Šis nodoklis tuvāko gadu laikā tiks atcelts Pašvaldību uzņēmumu ienākumu nodoklis (Gewerbesteuer) - 13 līdz 20% Zemes nodoklis (Grundsteuer) - 1 līdz 2 % Zemes pirkšanas nodoklis (Grunderwerbsteuer) - 3,5 % Mantojuma un dāvinājuma nodoklis (Erbschaft- und Schenkungssteuer) - progresīvs nodoklis, kas atkarīgs no summas un radniecības - 7 līdz 50 % Pievienotās vērtības nodoklis (Umsatzsteuer, Mehrwertsteuer) - Pamatnodoklis – 16 % - Pazeminātais PVN nodoklis – 7% (Piemēram, grāmatas, pārtikas produkti) - Tā kā PVN nodokli pārsvarā gadījumos uzņēmumam ir iespēja atgūt no valsts, savstarpējos firmu norēķinos bieži vien PVN nodoklis iekļauts netiek, kas gan parasti tiek rēķinā noradīts. - PVN maksā praktiski tikai galalietotājs.

Salīdzinošie nodokļi (kopējie uzņēmumu nodokļi bez sociālajiem nodokļiem) - Individuālais uzņēmums – 38,65 % - SIA, AS – 41,72 % Sociālie maksājumi - Principā sociālie maksājumi Vācijā tiek dalīti starp darba ņēmēju un darba devēju. - Obligātie sociālie maksājumi Vācijā ir – pensiju apdrošināšana, slimības apdrošināšana, bezdarba apdrošināšana, kopšanas apdrošināšana. - Pilnībā darba devēji maksā sekojošus sociālos maksājumus – atvaļinājuma nauda, grūtniecības pabalsts, arodbiedrību biedru naudas. ✔ Vidējā sociālo maksājumu summa darba devējam ir aptuveni 25% no pirmsnodokļu algas. ✔ Vidējā sociālo maksājumu summa darba ņēmējam it aptuveni 20 % no pirmsnodokļu algas. ✔ Atsevišķos gadījumos sociālo maksājumu lielumi atšķirīgi ir dažādās federālajās valstīs.

Fakti Nodarbinātība - Bezdarbs – 9,5% (2005); - Viszemākais – 6,2% Bādene-Virtemberga; - Visaugstākais – 20,5% Meklenburga-Priekšpomerānija.

Inflācija - 1,8 % (2004) IKP - 2005. gadā - 2247,4 miljardi EUR (21% no kopējā Eiropas IKP) IKP un 1 iedzīvotāju - 27253 EUR (2005. gadā 17. vieta pasaulē) - Vācija ir vienīga valsts Eiropā, kura ar diviem reģioniem (Hamburga un Augšbavārija) ir pārstāvēta 10 visattīstītāko reģionu sarakstā.

Ekonomiskā izaugsme - 1,0% Eksports - 2005. gadā – 901,69 miljardi EUR (Lielākais eksportētājs pasaulē) - Galvenās eksporta preces – autoindustrija, mašīnbūve, ķīmiskie izstrādājum.

Imports - 2005. gadā – 789,62 miljardi EUR (otrs lielākais importētājs pasaulē aiz ASV) - Galvenās importa preces – ķīmiskie izstrādājumi, autoindustrija, elektroniskās komponentes; - Pozitīva importa-eksporta bilance.

– Źīķåö šąįīņū –

Żņą ņåģą ļščķąäėåęčņ šąēäåėó:

Malnraksts

Attēlot plašo tirgus portretu apgrūtina tās mainīguma apstāklis, kas ikdienā mainās, bieži vien dramatiski un neparedzami. Tādejādi tirgus izpēte tam kāda ir politika, ekonomika pašreiz, izvēlētajās… Katras valsts atlases kritēriji ir balstīti uz pasaules lielākajām, unikālajām un vienlaikus mūsdienās politiski…

Åńėč Āąģ ķóęķī äīļīėķčņåėüķūé ģąņåščąė ķą żņó ņåģó, čėč Āū ķå ķąųėč ņī, ÷ņī čńźąėč, šåźīģåķäóåģ āīńļīėüēīāąņüń’ ļīčńźīģ ļī ķąųåé įąēå šąįīņ: Vācijas apraksts

×ņī įóäåģ äåėąņü ń ļīėó÷åķķūģ ģąņåščąėīģ:

Åńėč żņīņ ģąņåščąė īźąēąėń’ ļīėåēķūģ ė’ Āąń, Āū ģīęåņå ńīõšąķčņü åćī ķą ńāīž ńņšąķč÷źó ā ńīöčąėüķūõ ńåņ’õ:

Āńå ņåģū äąķķīćī šąēäåėą:

Svarīgākās nozares un fakti
Svarīgākās nozares un fakti. Badene-Virtemberga – ražotāji, jaunās tehnoloģijas, pētniecība; Bavārija – finansu pakalpojumi, nekustāmais īpašums, satiksme, komunikācijas; Berlīne – finansu pakalpoj

Svarīgi fakti
Svarīgi fakti. Vācija Eiropā (salīdzinot ar citām Eiropas lielvalstīm) - Lielākais iekšējais tirgus - Lielākā patērētāju aktivitāte - Visattīstītākā infrastruktūra - Visaugstākā līdzstrādnieku izgl

Uzņēmējdarbības vide
Uzņēmējdarbības vide. Individuālais uzņēmums - Nav nepieciešama gada bilance, tikai ieņēmumu atskaite jāiesniedz ieņēmumu dienestam. - Uzņēmuma īpašnieks ir arī vienīgais darbinieks. - Ja saimnieci

Uzņēmumu pārstāvniecības formas
Uzņēmumu pārstāvniecības formas. Saskaņā ar Vācijas likumdošanu Latvijas uzņēmumam ir iespēja izveidot savu struktūrvienību Vācijā. Iespējamās struktūrvienību formas ir: Meitas uzņēmums No m

Institūcijas Latvijā
Institūcijas Latvijā. LR Ekonomikas ministrija Brīvības iela 55, Rīga, LV – 1519; Tel.: 7013101, 7013105 Fakss: 7280882; e-pasts: pasts@em.gov.lv, www.em.gov.lv Latvijas Investīciju un attīstības a

Ekonomiskās sadarbības perspektīvas
Ekonomiskās sadarbības perspektīvas. Latviju un Vāciju jau tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība, Vācija ir lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Lai veicinātu Latvijas

Vācijas nacionālā identitāte
Vācijas nacionālā identitāte. Pēdējos 100 gados vācieši dabūjuši nobaudīt plašu politisko sistēmu ēdienkarti: monarhiju, impēriju, republiku, diktatūru, federālo demokrātiju un demokrātisko republi

Vācijas valdības intervence
Vācijas valdības intervence. Ja meklējam cēloņus vācu ekonomikas panākumiem, starp tiem noteikti nav pieminama no valdības intervences vai kontroles neatkarīga un brīva tautsaimniecība. Vācu "sociā

Vācijas ģimenes uzņēmumi
Vācijas ģimenes uzņēmumi. Antimonopolu likumi, banku ciešā kontrole pār akciju tirgu un izteikts dalījums reģionos nodrošina nelielu un vidēju vienai ģimenei piederošu uzņēmumu pastāvēšanu. Šajā ka

Ilgtermiņa domāšana Vācijā
Ilgtermiņa domāšana Vācijā. Valdības un banku vadošās pozīcijas un rūpīgi kontrolētie ģimenes uzņēmumi nozīmē, ka akciju tirgus darboņiem Vācijā nav lielu izredžu. Agresīvi pārņemšanas priek

Darba attiecības Vācijā
Darba attiecības Vācijā. Lai gan uzņēmēju attieksme pret arodbiedrībām Vācijā nav labvēlīgāka kā citās valstīs, viņi samierinās ar to, ka šīs organizācijas ir nenovēršams ļaunums un nepieciešama pa

Biznesa organizācijas un struktūra Vācijā
Biznesa organizācijas un struktūra Vācijā. Bizness Vācijā tiek organizēts pēc oligarhijas principa. Vara ir koncentrēta mazas ļaužu grupiņas rokās pašā hierarhijas virsotnē. Atklāta tipa korporācij

Õīņčņå ļīėó÷ąņü ķą żėåźņšīķķóž ļī÷ņó ńąģūå ńāåęčå ķīāīńņč?
Education Insider Sample
Ļīäļčųčņåńü ķą Ķąųó šąńńūėźó
Ķąųą ļīėčņčźą ļščāąņķīńņč īįåńļå÷čāąåņ 100% įåēīļąńķīńņü č ąķīķčģķīńņü Āąųčõ E-Mail
Šåźėąģą
Ńīīņāåņńņāóžłčé ņåģå ģąņåščąė
  • Ļīõīęåå
  • Ļīļóė’šķīå
  • Īįėąźī ņåćīā
  • Ēäåńü
  • Āšåģåķķī
  • Ļóńņī
Ņåćč