Darba attiecības Vācijā. Lai gan uzņēmēju attieksme pret arodbiedrībām Vācijā nav labvēlīgāka kā citās valstīs, viņi samierinās ar to, ka šīs organizācijas ir nenovēršams ļaunums un nepieciešama partnerattiecību sastāvdaļa. Lai gan abām pusēm piemīt sociālās atbildības sajūta un tās atzīst, ka tas, kas labs vienai, ir tikpat piemērots arī otrai, to sadarbību regulē arī visaptverošs likumu kopums.
Plaši streiki pārrunu laikā notiek reti - tos uzskata par pēdējo līdzekli, ja risinājumu nav izdevies rast likumā paredzētajā pamatīgas arbitrāžas un balsošanas procesā. Daudz biežāk īslaicīgi darba pārtraukumi tiek izmantoti, lai ietekmētu individuālu uzņēmumu pārrunas ar darba devējiem, taču arī tie nav plaši izplatīti. Šādi streiki reti kad ilgst vairāk par dažām stundām, un to mērķis ir uzsvērt darbinieku vienotību, nevis dezorganizēt ražošanu.
Iecienītākais paņēmiens ir apturēt darbu uz 48 stundām, sākot no pulksten četriem piektdienas pēcpusdienā. Arodbiedrību darbības ierobežojumus līdzsvaro bargā likumdošana, kas nodrošina darba ņēmēju tiesību aizsardzību un sociālo aprūpi. Darbinieku atstādināt no pienākumiem vai atlaist ir sarežģīti, un tas izmaksā dārgi. Tomēr no uzņēmuma vadības viedokļa vislielākais apgrūtinājums ir strādnieku līdzdalības sistēma Mitbestimmung, kas garantē vēlētiem darbinieku pārstāvjiem pārstāvniecību algoto direktoru uzraudzības padomē Aufsichtsrat.
Ja darbinieki to pieprasa, katram uzņēmumam, kurā strādā vairāk par pieciem cilvēkiem, jāizveido darbinieku padome jeb Betriebsrat. Tajā ietilpst tikai aizklātā balsošanā ievēlēti darba ņēmēji. Reizi trijos mēnešos uzņēmuma vadībai jākonsultējas ar šo padomi par visām darba apstākļus un nosacījumus ietekmējošām izmaiņām, ieskaitot ražošanas metodes un jaunas investīcijas, kā arī par personāla jautājumiem: darba ilgumu, atvaļinājumu grafikiem, piemaksām utt. Tās viedoklis jāņem vērā, arī pieņemot, atlaižot un pārceļot darbiniekus.
Likums paredz, ka pēdējais vārds pieder uzņēmuma vadībai, tomēr praksē pierādījies, ka labāk šīs attiecības uzturēt konstruktīvi. Vācijā ir sakāmvārds, ka ikvienam vadītājam ir tāds darba padomes priekšsēdētājs, kādu tas pelnījis. Agrāk vai vēlāk katra vadītāja karjerā pienāk brīdis, kad viņu vērtē pēc spējas sekmīgi sadarboties ar Betriebsrat.