Trešās personas ir prasības tiesvedības institūts.
Par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā.
Atkarībā no 3. personu ieinteresētības rakstura izdala:
*trešās persona ar patstāvīgiem prasījumiem(iesniedz prasības pieteikumu, maksā nodevu);
*trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem (iesniedz pieteikumu ar pamatojumu, kādēļ persona ir pieaicināma lietā, nodevu nemaksā).
Uz trešām personām attiecas pušu procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi, tām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti likumā. Trešās personas var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Tās var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc pušu vai prokurora lūguma.
Par personas pielaišanu vai pieaicināšanu lietā trešās personas statusā lemj tiesa, pieņemot lēmumu (lēmumu var taisīt sagatavojot lietu vai arī līdz lietas izskatīšanai pēc būtības pabeigšanai 1. instances tiesā, vēlāk nevar). Lēmumā jānorāda, vai šī persona piedalās lietā prasītāja vai atbildētāja pusē, un jāizskaidro tiesības pieteikt patstāvīgu prasījumu uz strīda priekšmetu, ja tam ir pamats. Ja persona netiek pielaista vai uzaicināta kā trešā persona, personai ir tiesības iesniegt arī blakussūdzību. Ja ir lēmums par pielaišanu, tad par šādu lēmumu blakussūdzību iesniegt nevar.
Trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem Trešās personas, kas piesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē, iesniedzot prasības pieteikumu. Trešajām personām ar patstāvīgiem prasījumiem ir prasītāja tiesības un pienākumi. Ja apmierina prasītāja prasību, tad 3. personas prasījums nevar tikt apmierināts, un otrādi. Ar to trešā persona atšķiras no līdzdalībniekiem prasītāja pusē. Līdzprasītāji nekad nevērš prasījumus 1 pret otru. 3. personas prasījums apjoma ziņā var nesakrist ar prasītāja prasījumu.
Trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem Trešās personas, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē, ja spriedums lietā var skart šo personu tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm. Parasti iesaistīšanās lietā saistīta ar iespējamu regresa prasību, ja lietā izskatāmā prasība tiks apmierināta. 3. pers bez patst. Prasīj. Neapstrīd pušu tiesības uz strīda priekšmetu
Saskaņā ar CPL 78.p.2.d. “uz trešajām personām attiecas pušu procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi, tām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti CPL 80.p.”, t.i., trešajām personām bez pastāvīgiem prasījumiem ir puses procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījuma apmēru, atteikties no prasības, atzīt prasību vai noslēgt izlīgumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi, t.i., trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem neapstrīd pušu tiesības un strīda priekšmetu. Procesuālo tiesību apjoms līdz ar to ir šaurāks nekā trešajām personām ar patstāvīgiem prasījumiem.
CPL 80.p. (3) nozīme ir tāda, ka tiesai nav jāapmierina katrs pieteikums, bet jāpārbauda, vai puses, prokurora vai pašas trešās personas iesniegumā nosauktie apstākļi patiešām rāda, ka spriedums lietā var skart trešās personas ar likumu aizsargātās intereses.
39. PRASĪJUMU UN PRASĪBU APVIENOŠANA UN SADALĪŠANA (134.,135.)
Prasītājs ir tiesīgs apvienot vienā prasības pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai arī vairāki prasītāji – pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja pusēm nav iebildumu.
Gadījumi, kad prasītājs griežas tiesā un vienā prasības pieteikumā apvieno pilnīgi dažādus, nesavienojamus prasījumus, nav retums, tādēļ savstarpēji saistītu prasījumu apvienošanas iespēja jānovērtē ne tikai no lietderības viedokļa, bet arī no atbilstības likuma prasībām.
Vienīgi tiesas kompetencē ir izlemt jautājumu par prasījumu un vienveidīgu lietu apvienošanu . Lietas dalībnieku viedoklis tiesai nav noteicošais.
Tiesnesis var uzdot prasītājam izdalīt vienu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, Ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.
Tiesa var ar lēmumu izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.