Tiesības uz tiesas aizsardzību kā civilprocesa pamatprincips

Civilprocesa eksāmena jautājumi 2003.g. maijā.

 

1. Civilās tiesvedības rašanās un attīstība (Senajā Romā, Vācijā, Krievijā, Latvijā)

 

2. Tiesības uz tiesas aizsardzību kā civilprocesa pamatprincips

Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. (CPL 1.p.1.,2.d.)

Fiziskas personas tiesības uz tiesas aizsardzību nostiprinātas LR Satversmes 8. nodaļā, kas veltīta cilvēka pamattiesībām. Tās 92.p.: ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.p: ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā.

Civilās tiesības savas kompetences ietvaros aizstāv tādas tiesu sistēmai piederīgas iestādes kā bāriņtiesas un pagasttiesas, šķīrējtiesas, ja strīda puses savstarpēji vienojušās par lietas nodošanu šo tiesu izskatīšanai. (CPL 487.p.), saskaņā ar Darba likumu- izlīgšanas komisijas (nezinu vai tās jau darbojas, ja tās vēl nav izveidotas, tad darbojas darba strīdu komisija, kas izskata individuālos darba strīdus izņemot tos, ko izskata tieši tiesā).Likumā tieši paredzētos gadījumos civilās tiesības tiek aizsargātas arī administratīvā kārtā.

Katra tiesību aizsardzības institūcija izvēlas un piemēro atbilstošu tiesību aizsardzības līdzekli. Piemērotais līdzeklis tiesību aizsardzības institūcijām jānorāda civillietā pieņemtajā nolēmumā, ko nepieciešamības gadījumā piespiedu kārtā izpildīs tiesu izpildītājs.

Normatīvajos aktos sastopami un tiesu praksē atzīti šādi civilo tiesību aizsardzības līdzekļu veidi: 1) tiesību atzīšana;

2) tā stāvokļa atjaunošana, kāds bija līdz tiesību aizskārumam;

3) tiesību aizskarošas darbības aizliegums;

4) piespriešana izpildīt pienākumu;

5) tiesiskās attiecības grozīšana un izbeigšana;

6) nodarīto zaudējumu piedziņa;

7) līgumsoda piedziņa.

Šis civilo tiesību aizsardzības līdzekļu uzskaitījums nav pilnīgs.

 

3. Taisnīguma un patiesības principi

Patiesības princips bija ietverts CPK 15.p., jaunajā CPL tiešas norādes, panta veidā nav. Līdz ar to tiesai nav uzlikts par pienākumu noskaidrot patiesību lietā. Šis apgalvojums izriet no prezumpcijas, ka tiesa lietu izspriež tikai tajā apjomā, kādā lietas dalībnieki tai iesnieguši pierādījumus.

Taču likums “Par tiesu varu” 17.p.1.d. sevī ietver objektīvās patiesības principu: 1)tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību;

2) tiesa, izskatot lietu, konstatē faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem;

3) tiesa spriedumu var pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā;

4) pierādīšanas līdzekļus nosaka likums.

Tiesām jāspriež pamatojoties uz likuma pamata. Ja tiesa savu spriedumu pamato uz likuma pamata un tā tiesas procesa laikā ir centusies noskaidrot objektīvo patiesību- iznestais tiesas spriedums ir taisnīgs. Spriedums ir patiesība par tiesas spriedumu, kas atbilst realitātei un sevī ietver vērtējumu par lietas apstākļiem (faktiem ) lietā.

LR satversmes 92.p.: ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Arī likuma “Par tiesu varu” 3.p.2.d. garantētas personas tiesības uz lietas izskatīšanu, ievērojot visas taisnīguma prasības.

Jebkurš secinājums vai loģisks spriedums ir noteikta indivīda vai grupas apziņas produkts un var eksistēt apziņā tikai subjektīvi, līdz ar to ir apgrūtinoši formulēt objektīvu taisnīguma jēdzienu. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams likuma normās formulēt vispārīgas taisnīguma prasības. Piem., CPL 93.p.4.d. atzīstama par ļoti nozīmīgu tiesas taisnīguma nodrošināšanā: Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

 

4. Dispozivitātes princips (materiālo un procesuālo tiesību izmantošanas pieļaujamība un ierobežojumi)

Šis princips sevī ietver iespēju CP gaitā CPL noteiktajās robežās lietā pusēm vienoties- rīkoties ar procesuālajiem līdzekļiem. Pusēm ir brīva rīcība ar savām subjektīvajām (privātajām) tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem. Galvenie lietas virzītāji ir lietā iesastītās puses. Valsts šajā procesā nav ieinteresēta. Vienošanās var izpausties: 1. pilnībā vai daļēji atteikties no prasības; 2. samazināt prasījuma apmēru; 3. atteikties no prasības vai atzīt to; 4. rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasības apmēru ( kamēr nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības); 5. noslēgt izlīgumu; 6. vienoties par lietas nodošanu šķīrējtiesā. Šādā veidā puses var ietekmēt tiesvedības gaitu. Šīs darbības kontrolē tiesa un izlemj, pieņemt vai nepieņemt viņu rīcību ar minētajiem procesuālajiem līdzekļiem, jo dispozivitātes principam ir savas robežas procesa ietvaros- atkarībā no pusei piederošo tiesību apmēra.

Dispozivit. princ. galvk. izpaužas: 1. ierosinot civillietu tiesā; 2. nosakot tiesas aizsardzības robežas un apmērus; 3. atsakoties no procesuālu līdzekļu turpmākas izmantošanas (atteikšanās no prasības, izlīgums); 4. nododot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, ja to pieļauj likums; 5. pārsūdzot tiesas spriedumu; 6. pieprasot tiesas sprieduma piespiedu izpildi.

5. Sacīkstes princips (tā pozitīvās un negatīvās īpašības)

Pušu sacīkste CP (CPL 10.p.) ir prasības tiesvedības pamatprincips civillietās. Sask. ar šo princ. katra puse pierāda tiesai savu prasījumu, pretprasījumu un iebildumu pamatotību. Sacīkste notiek, pusēm vācot un iesniedzot pierādījumus, piedaloties to pārbaudē un novērtēšanā, dodot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, sniedzot tai savus argumentus un apsvērumus par lietas būtību un atsevišķiem procesuāliem jaut., iesniedzot tiesai adresētus pieteikumus un lūgumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, apstrīdot otras puses prasījumus un iebildumus, pieteikumus un lūgumus vai ceļot iebildumus pret tiem, piedaloties tiesu debatēs, aizstāvot savu tiesisko pozīciju lietā u.c. darbības, kas vērstas uz faktisko lietas apstākļu noskaidrošanu un atbilst. Tiesību normu piemērošanu tiem.

Mūsdienu CP pušu sacīkstē zināmā mērā iesaistās arī tiesa un citi lietas dalībnieki.(CPL 93.p. nosaka, ka pierādījumus iesniedz arī citi lietas dalībnieki, ne tikai puses) Tiesa, piem., pēc pušu lūguma var izprasīt pierādījumus pati.

Pozit. –1. likums pusēm piešķir vienlīdzīgas procesuālās tiesības (CPL 9.p.). 2. puses pārzina lietas būtību labāk nekā tiesa, tādēļ viņas vislabāk var savākt visus vajadzīgos pierād. 3. puses ir tieši un visvairāk ieinteresētas lietas iznākumā, un pamatojoties uz dispozivitātes princ., tām ir tiesība izvēlēties tos pierādījumus un aizstāvības līdzekļus, kurus viņas uzskata par efektīgākajiem. 4. tiesas funkc. CP ir iesniegtā materiāla pārbaude un novērtēšana.

Negat.-

 

 

Pierādījumu un pierādīšanas jēdziens

Pierādījumi ir ziņas , uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas… Secinājumu par lietas būtību tiesa nevar izdarīt… Pierādīšana ir likumā reglamentēts process, kurā skaidri noteikts: * kas…

Pierādījumu nodrošināšana.

Pierādījumu nodrošināšana = savlaicīga tādu ziņu par faktiem nostiprināšana likumā… Ja tiesa atzīst, ka par kādu no pušu norādītajiem… Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk…

Eksperta atzinums kā pierādīšanas līdzeklis.

Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc… Eksperta atzinumu kā pierādījumu var apstrīdēt… Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam. Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai.…

Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

2) Tiesnesis cenšas panākt pušu samierināšanu un izlīgumu; 3) Tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par: a) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu,

CL iztiesāšana tiesas sēdē.

a) sagatavojošā daļa - sēdi atklāj tiesas vadītājs, paziņojot kāda lieta tiks izskatīta, nosauc… b) lietas izskatīšana pēc būtības - sākas ar… Dalībnieki dod paskaidrojumus par apstākļiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai…

Puses

Prasības tiesvedības lietās prasītāju un atbildētāju sauc par pusēm. Šādu apzīmējumu nelieto sevišķās tiesāšanās kārtības lietās. Prasītājs ir persona, kuras subjektīvo tiesību vai interešu aizsardzībai tiesā ir ierosināta CL. Parasti prasību tiesā iesniedz pats prasītājs, taču likumā paredzētos gadījumos viņa interesēs to var izdarīt valsts vai pašvaldības iestādes vai prokurors. Ja prasību iesniedz likumiskais vai līgumiskais pārstāvis, viņš to dara pārstāvamā vārdā, un prasītājs ir pārstāvamais. Atbildētājs ir persona, pret kuru vērsta prasība sakarā ar patiesu vai iespējamu prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu. 74.pants. Civilprocesā par pusēm - prasītāju un atbildētāju - var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

Pušu tiesības un pienākumus iedala vispārējos un speciālajos. Pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības: 1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties tiesas sēdē; 3) pieteikt noraidījumus; 4) iesniegt pierādījumus; 5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā; 6) pieteikt lūgumus; 7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus; 8) izteikt savus argumentus un apsvērumus; 9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem; 10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus; 11) saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

Prasītājs turklāt ir tiesīgs: 1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības; 2) samazināt prasījumu apmēru; 3) rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību.

Puses var noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā. Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. Pusēm ir pienākums: 1) ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā; 2) savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi; 3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar likumu.

Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskas personas nāve,juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā. Tiesai ir pienākums apturēt tiesvedību līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai (214.,216.p.).

Trešās personas

Par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no… Atkarībā no 3. personu ieinteresētības rakstura izdala: … *trešās persona ar patstāvīgiem prasījumiem(iesniedz prasības pieteikumu, maksā…

CIVILLIETU SAGATAVOŠANAS IZTIESĀŠANAI STADIJA.

Pēc paskaidrojumu saņemšnas tiesnesis tā norakstus nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām… Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas… Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz…

II. lietas izskatīšana pēc būtības - lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem, kurā tas īsi norāda prasītāja prasījumus un un atbildētāja iebildumus, kā arī apstākļus uz kuriem pamato prasījumus un iebildumus. Pc tā tiesnesis noskaidro vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu vai nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesai. Izlīgums iesniedzams tiesai rakstveidā, un to pievieno lietai, par lietas nodošanu šķīrējtiesai un prasītāja atteikšanos no prasības tiesa pieņem motivētu lēmumu ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā. Iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta ir iespējams atteikties no prasības, atzīt prasību, noslēgt izlīgumu vai vienošanos par strīda nodošanu šķīrējtiesai. Šajā laikā notiek virkne būtiku procesuālu darbību : 1. Lietas dalībnieku paskaidrojumu uzklausīšana, kas notiek šādā secībā – prasītājs, trešā persona ar pastāvīgiem prasījumiem un atbildētājs. Ja prasību cēlis prokurors, valsts vai pašvaldību iestāde vai peresona, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tā dod paskaidrojumus tiesai pirmā.. Paskaidrojumos norādāmi visi apstākļi, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi. Savus paskaidrojumus lietā dalībnieki ir tiesīgi iesniegt rakstveidē, kurus tiesa nolasa tiesas sēdē. Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus, kas attiecas uz lietu. 2. Liecinieku brīidināšana – pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personību un brīdina par atbildību, par ko lieciniekam ir jādod rakstveida apstiprinājums. 3. Liecinieku nopratināšana – Katru liecinieku nopratina atsevišķi.Vispirms nopratināmi prasītāja norādītie liecinieki, pēc tam atbildētāja norādītie liecinieki. Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot jautājumus lieciniekiem. Tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tajā pašā vai citā tiesas sēdē, kā arī konfrontēt lieciniekus.Nepilngadīga liecnieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja vai pedagoga klātbūtnē. Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zēlē līdz lietas iztiesāšanas beigām. 4.eksperta atzinuma izvērtēšana – eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.Tiesa un lietas dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā kārtībā kā lieciniekiem.5. rakstveida pierādījumu pārbaude – par kuru pievienošanu lietai tiesa izlemj pēc tam, kad tā iepazīstinājusi lietas dalībniekus ar šo pierādījumu saturu un uzklausījusi viņu viedokli. Rakstveida pierādījumus vai to apskates protokolus nolasa tiesas sēdē vai uzrāda lietas dalībniekiem, bet ja nepieciešams, - arī ekspertiem un lieciniekiem. Lietas dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesumu, bet par to patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību.. Lietas dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījumu viltojumu. 6.lietisko pierādījumu pārbaude – lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda lietas dalībniekiem, bet ja nepieciešams arī ekspertam vai tulkam. Lietas dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus. Ja rakstveida vai lietiskos pierādījums navar nogādāt tiesā, pēc lietas dalībnieku lūguma tiesa pieņem lēmumu par šo pierādījumu apskati un pārbaudi to atrašanās vietā. 7. Valsts un pašvaldības iestādes atzinuma izvērtēšana – Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās valsts vai pašvaldības iestādes atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu. Tiesnesis un lietas dalībnieki var uzdot šīs iestādes pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu. Šīs stadijas beigās tiesa noskaidro vai lietas dalībnieki nevēlas noslēgt izlīgumu, vai prasītājs neatsakās no prasības. Ja neatsakās, tad tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

III. Tiesas debates un prokurora atzinums – Tiesas debatēs pirmais runā prasītājs vai viņa pārstāvis, pēc tam atbildētājs vai viņa pārstāvis . Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis un persona, kas griezusies tiesā , lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās personas intereses, runā tiesas debatēs pirmie . Tiesa var pārtraukt debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu. Pēc tam ,kad minētie lietas dalībnieki runājuši debatēs, katram no viņiem ir tiesības uz vienu repliku. Tiesa var ierobežot repliku ilgumu. Ja lietā piedalās prokurors, kurš nav cēlis prasību, viņš pēc tiesas debatēm un replikām dod atzinumu par prasības pamatotību

VI. sprieduma taisīšana un pasludināšana – pēc tiesu debatēm, replikām un prokurora atzinuma tiesa dodas uz apspriežu istabu taisīt spriedumu, iepriekš paziņojot lietas dalībniekiem, kad tiks pasludināts spriedums. Spriedums lietā tiek taisīts atbilstoši prasības priekšmetam un pamatam, nepārsniedzot prasības robežu – vai tas atbilst likuma prasībām un lietā nodibinātajiem apstākļiem – spriedumam jābūt taisnīgam. Spriedumu taisa tūlīt pēc lietas izskatīšanas, izņēmuma gadījumos sarežģītās lietās tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu (ievads un rezolutīvā daļa), bet pilnu spriedumu pasludina 14.d.

 

42. LIETAS IZSKATĪŠANAS ATLIKŠANA UN TIESVEDĪBAS APTURĒŠANA (jēdziens un būtība. Kopīgais un atšķirīgais)

Tiesvedības atlikšana un apturēšana savī ietver procesa pārtraukšanu uz zināmu laiku.Lietasizskatīsanas atlikānapieļaujama tikai likumā noteiktajos gadōjumos un tā sevī ietver gadījumus, kad: I.tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīāsnu (obligāts pamats) : 1. Ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu; 2. Ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu; 3. Ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikuma norakstu un sakarā ar to lūdz lietas izskatīšanu atlikt; 4. Ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu; 5. Laulības šķiršanas lietas gadījumos, lai samierinātu puses. II.tiesai ir tiesības atlikt lietas izskatīšanu(fakultatīvs pamats): 1. Ja prasītājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ (ne vairāk kā vienu reizi); 2. Ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu , neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ (ne vairtāk k;a vienu reizi); 3. Ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kura piedalīšanās lietas izskatīšanā saskaņā ar likumu ir obligāta, kā arī liecinieks, eksperts vai tulks; 4. Pēc lietas dalībnieku lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus. Šo lietas atlikšanas pamatu uzskaitījums ir izsmeļošs .Pēc lietas izskatīšanas atlikšanas tās izskatīšana nākamajā tiesas sēdē sākas no jauna.. Par lietas atlikšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, un: 1. Veic ierakstu tiesas sēdes protokolā; 2. Uzskaita visas procesuālās darbības, kas jāveic līdz nākamajai tiesas sēdei; 3. Jānosaka nākamā tiesas sēdes diena, par ko pret parakstu paziņo personām, kas ieradušās uz tiesas sēdi. Ja tiesa veikusi visas minētās procesuālās darbības, tās lēmums par tiesas sēdes atlikšanu nav pārsūdzams. Atliekot lietas izskatīšanu, tiesa var nopratināt lieciniekus, kas ieradušies tiesas sēdē, ar noteikumu, ka tiesas sēdē ir klāt visi lietas dalībnieki.

Ar tiesvedības apturēšanu ir jāsaprot procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu objektīvu (no tiesas un lietas dalībniekiem neatkarīgu ) apstākļu iestāšanos, kuri nepieļauj turpmāku lietas izskatīšanu. Tiesvedība tiek apturēta vai nu līdz laikam, kad atkrituši minētie apstākļi, vai arī – līdz tiesas noteiktajam laikam. Tiesvedības apturēšanas termiņi, likumā noteiktajos gadījumos tiek terminēti. Tā ietver sevī gadījumus, kad: I. Tiesai ir pienākums apturēt lietas izskatīšanu (obligāts pamats): 1. Ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar pastāvīgiem prasījumiem; 2. Puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju; 3. Ja puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā; 4. Ja tiesa pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar prasītāja ( pieteicēja) konstitucionālo sūdzību; 5. Lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā. II. Tiesai ir tiesības apturēt lietas izskatīšanu – pēc savas vai lietas dalībnieku iniciatīvas (fakultatīvs pamats) 1.Ja puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus Latvijas robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu; 2. Izsludināta atbildētāja meklēšana; 3. Ja puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem s limības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā; 4. Ja tiesa nosaka ekspertīzi; 5. Ja ir pušu savstārpējā vienošanās par tiesvedības apturēšanu un pret to neiebilst trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem. Par lietas apturēšanas pamatu pieņem motivētu lēmumu, un :1. Noformē atsevišķā procesuālā dokumentā; 2. Uzskaita visus apstākļus, kuriem iestājoties vai izbeidzoties tiesvedība tiek apturēta vai termiņu, uz kādu tā apturēta. Tiesas lēmums par tiesas sēdes apturēšanu ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību.

Lietas iztiesāšanas atlikšana, atšķirībā no apturēšanas , izbeidzas ar laiku, kad iestājas likumā paredzētie apstākļi.

 

PRASĪBAS ATSTĀŠANAS BEZ IZSKATĪŠANAS.

CPL ir noteikti obligātie pamati prasības atstāšanai bez izskatīšanas, kurus var iedalīt trijās grupās:… Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja… · Par prasības atstāšanu bez izskatīāsnas tiesa pieņem motivētu lēmumu…