Eksperta atzinums kā pierādīšanas līdzeklis.

Tas ir viens no pierādīšanas līdzekļiem, un ar to ir jāsaprot veikto pētījumu (ekspertīzes) apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un pamatotas atbildes uz tiesas jautājumiem. Eksperta atzinuma specifisks mērķis ir arī analizēt faktus un izdarīt par tiem secinājumus savas kompetences robezās. Lietā ekspertīzi nosaka tiesa pēc puses lūguma, (Rozenbergs uzskata, ka ekspertīzi var lūgt arī pēc pušu vienošanās vai vēlmes) ja gadījumā nozīmīgu faktu konstatēšanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Nepieciešamības gadījumā tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja puses vienošanos nav panākušas, izraugās tiesa. Lietas dalībnieki var iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam ir jādod atzinums, taču jautājumus, kuros nepieciešams atzinums nosaka tiesa. Lietas dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē. Ekspertīzi izdara tiesā, bet ja tas nav iespējams, tad ārpus tiesas. Tiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu jānorāda arī kāds izpētes objekts tiek nodots ekspertam.

Eksperta atzinumu kā pierādījumu var apstrīdēt kā jebkuru citu pierādījumu. Ekspertīzi lietā nosaka tiesa ar savu lēmumu. Taču ekspertīze var būt jau izdarīta līdz lietas ierosināšanai. Tiesai pieņemot lēmumu par šāda atzinuma pievienošanu lietai vai atteikšanos to pievienot, jāvadās no vispārīgajiem pierādījumu attiecināmības un pieļaujamības noteikumiem. Tiesa ekspertu var aicināt uz tiesas sēdi. Ja tiek lūgta ekspertīze, lietas izskatīšana ir jāaptur. Par pierādījumiem var būt tikai tie fakti, kas ir minēti eksperta atzinumā.

Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam. Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem. Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam. Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī gadījumā, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

Eksperta atzinumu var iedalīt šādās daļās: 1) ievaddaļa, kurā norādīts eksp. veida nosauk., eksperta vārds, uzv., kuras tiesas uzd. ekspertīze veikta, uzdotie jaut. un saņemtie materiāli;2) izpētes daļa, kurā norādīti tehniskie paņēmieni, zinātniskais pamatojums, izpētes procesa rezultāti un izdarītie secinājumi; 3) nobeiguma daļa, kurā sniegtas atbildes uz uzdotajiem jaut.

Eksp. Atzinumi var būt šādi: 1) kategoriski (pozitīvi vai noliedzoši); 2) nav iespējams atbildēt uz uzdoto jautājumu,-iem; 3) atzīta iespējamība, t.i., eksperts atzinumā raksta, ka dokumentu varētu būt rakstījusi konkrētā persona, taču kategorisku atzinumu par to dot nevar.

 

 

18. Tiesāšanās izdevumi.

Tiesāšanās izdevumi ir ar likumu noteiktie obligātie maksājumi par noteiktu procesuālo darbību izdarīšanu, procesuālo dokumentu pieņemšanu (tiesas izdevumi) un arī maksājumi, kuri var rasties pusēm sakarā ar lietas vešanu.

Tiesas izdevumi ir:

1) valsts nodeva, 2) kancelejas nodeva, 3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

1) izdevumi par advokāta palīdzību, 2) izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm, 3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

Tiesāšanās izdevumu mērķis ir: 1) daļēji kompensēt valsts izdevumus, kas saistīti ar tiesvedību, 2) atlīdzināt tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums, 3) mudināt parādniekus labprātīgi izpildīt saistības, 4) atturēt personas griezties tiesā ar nepamatotiem prasījumiem vai niecīgām summām.

Būtiskākās atšķirības starp tiesas izdevumiem un ar lietas vešanu saistītiem izdevumiem: 1. tiesas izdevumi: 1) maksājami tikai valsts ienākumos- valsts kasei, 2) uz izdevumiem attiecas valsts noteiktie atvieglojumi, 3) apmērus nosaka valsts. 2. ar lietas vešanu saistītie izdevumi: 1) maksājami pakalpojuma sniedzējam, 2) valsts atvieglojumi nav piemērojami, 3) apmēri atkarīgi no tirgus cenām un pušu brīvas gribas (ko un cik lielā mērā vēlas noalgot).

Valsts nodeva maksājama par katru prasības pieteikumu – sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā.

Subjektu loks, kas maksā valsts nodevu: 1. puses- prasītājs un atbildētājs, 2. trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem, 3. sevišķās tiesāšanās kārtībā izskatāmajās lietās- pieteicējs un ieinteresētā persona.

Valsts nodevas likmes tiek noteiktas: 1. vienkāršā nodeva- noteikta naudas summa (visas prasības par summām, kas novērtējamas naudā līdz 100 Ls; laulības šķiršanas lietās; par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās; lietās par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju; par prasībām, kas nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē; par prasības nodrošinājuma pieteikumu; par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms lietas ierosināšanas; iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei); 2.proporcionālā nodeva- procentuālā attiecībā pret prasības vai citu summu ( visas prasības par summām, kas novērtējamas naudā sākot no 101 Ls – 1000; par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā; par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata; par prasības pieteikumu par kopīgās mantas dalīšanu; par apelācijas sūdzību. 3. summārā nodeva (jauktā nodeva)- izpaužas noteiktā summā un procentuāla attiecība pret prasīto summu ( visas prasības par summām , kas novērtējamas naudā virs 1000 Ls. Blakus sūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav atmaksājama.

Valsts nodeva maksājama: 1. pirms dokumenta iesniegšanas vai saņemšanas tiesā; 2. tiesa norāda savā spriedumā, pēc lietas izskatīšanas pēc būtības. Valsts nodevas nesamaksāšana nav par pamatu atteikumam pieņemt dokumentu tiesā, bet to tiesa atstāj bez virzības, nosakot samaksas termiņu. Ja nesamaksā, dokumentu atdod atpakaļ. Ja labprātīgi netiek nomaksāta valstij par labu piespriestā valsts nodeva (42.p.), to piedzen piespiedu kārtā pēc tiesas sprieduma izpildes vispārīgajiem noteikumiem.

Lai aprēķinātu valsts nodevu nepieciešama konkrēta prasības summa. Prasības summa tiek aprēķināta uz prasības celšanas brīdi. Tiesas procesa laikā šī summa var mainīties. Valsts nodeva atkarībā no prasības summas izmaiņām var tikt tikai palielināta. Palielinoties prasības summai iztiesāšanas gaitā, prasītājam un 3. personai ar patstāvīgiem prasījumiem attiecīgā apmērā jāpiemaksā valsts nodeva. Nav jāpiemaksā valsts nodeva, ja lietas izskatīšanas gaitā: 1. prasības summa palielinās sakarā ar % pieaugumu un % pievienošanu pamatprasībai; 2. noskaidrojas patiesā prasības summa, kas līdz tam noteikta aptuveni. Šajā gadījumā piemaksas summu piedzen, atkarībā no lietas iznākuma, no atbildētāja vai prasītāja. Prasības summas noteikšanas pienākums ir noteikts prasības pieteicējam, taču atsevišķos gadījumos to nosaka arī tiesnesis ( ja grūti aprēķināt, prasītājs norādījis neprecīzi u.c.)

Valsts nodevu atmaksā pilnīgi: 1) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu sask. ar šā likuma 406.⁶ pantu 2) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai vai tiesvedība izbeigta sask. ar šā lik. 406.⁸ pantu, 3) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības; daļēji:1) ja iemaksāta lielāka nodeva nekā to nosaka likums- pārmaksāta (kļūdai jābūt tieši saistītai ar valsts nodevas, navis prasības summas noteikšanu)

Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesnigts tiesā 1 gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā. Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

Kancelejas nodeva- īpašs valsts nodevas veids, ko maksā par atsevišķiem tiesas pakalpojumiem, kuri saistīti ar procesuālo dokumentu norakstu un dublikātu izsniegšanu vai izsaukumu uz tiesu nodošanu. Iekasētās naudas summas tiek izlietotas tikai tiesu vajadzībām un tā iemaksājama Tieslietu ministrijas speciālā budžeta kontā. Tā maksājama pirms attiecīgā pakalpojuma izdarīšanas. Lietas dalībniekiem tie netiek atlīdzināti.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem (apmēru nosaka MK ), 2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, 3) ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi (apmēru nosaka MK), 4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izd., 5) ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izd. 6) ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izd.,7) ar prasības nodrošināšanu saist. Izd.

Tos apmaksā: 1) faktiskajā apmērā, 2) MK noteiktajā kārt.

Šie izdevumi jāapmaksā tam lietas dalībniekam, kurš lūdz izdarīt attiecīgās procesuālās darbības, ja vien viņš nav atbrīvots no tiem. Tās tiek iemaksātas pirms lietas izskatīšanas vai attiecīgās procesuālās darbības veikšanas.

Tiesas izdevumu atlīdzināšana tiek paredzēta: 1) pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam- proporc. Tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta; 2) ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izd. šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus; 3) ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.p.2. p. norādīto gadījumu -( prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai pers., kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši CL 365.p. noteikumiem ).

Nolēmuma rezolutīvajā daļā norāda, kam un kādā apmērā jāmaksā kopējie tiesāšanās izdevumi.

CPL paredz atvieglojumus tiesu izdevumiem (43.p.(4)) tiesa ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli ar lēmumu 1)pilnīgi vai daļēji atbrīvo no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos; 2) nodevas samaksu atliek; 3) samaksu sadala termiņos. Šie noteikumi neattiecas uz izd., kas saistīti ar lietas vešanu.

Lietas dalībnieki no tiesas izdevumu nomaksas valstij atbrīvoti pilnīgitikai likumā minētos gadījumos (CPL 43.p.) Kritērijs- aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses raksturs un šīs tiesības subjekta procesuālais stāvoklis. Šie noteikumi neattiecas uz izd., kas saistīti ar lietas vešanu.

2. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmitikai CPL norādītajos gadījumos un apmērā: 1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai- faktiskajā apmērā, bet ne vairāk par5% no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura- ne vairāk par advokāta atlīdzības taksi,

2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē (pēc MK noteikumiem)

3) izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu- izdevumu faktiskajā apmērā.

Šo izdevumu īpatnības:1) atlīdzina līdzīgi tiesas izdevumiem,

2) atlīdzības pienākuma un tiesību subjektu loks ir šaurs- tikai puses un 3. personas ar patstāvīgiem prasījumiem,

3) subjektiem, kam tiek atlīdzināti šie izdevumi, tie tiek atlīdzināti pilnā apmērā, kaut arī viņu prasība apmierināta tikai daļēji,

4) neviena puse nevienas kategorijas lietās nav atbrīvota no lietas vešanas izdevumiem. Tāpēc tās nekādā gadījumā nevar būt atbrīvotas arī no šo izdevumu atlīdzināšanas, ja tiesas spriedums lietā viņām nav labvēlīgs.

5) ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

6) ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam, jo neviena puse no šiem izdevumiem nav atbrīvota.

Par lēmumiem jautājumos, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību.

 

19. Procesuālie termiņi.

Viens no būtiskākajiem civillietu savlaicīgas izskatīšanas priekšnosacījumiem ir procesuālo termiņu ievērošana. Procesuālie termiņi palīdz novērst vilcināšanos civillietu izskatīšanā un tiesas spriedumu izpildīšanā. Procesuālais termiņš ir laiks, kas dots kādas procesuālās darbības izdarīšanai.Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt. Tiesas nolēmumu izpildes procesā zināmus termiņus nosaka arī tiesu izpildītājs. Nav izslēgta iespēja, ka kādus termiņus civilprocesā nosaka puses, savstarpēji par to vienojoties. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

Procesuālos termiņus norāda trejādi: 1) kā zināmu laika periodu, ko skaita gados, mēnešos, dienās vai stundās (relatīvais termiņš); 2)ar noteiktu kalendāro datumu (dienu), kas var būt precizēts ar stundu, bet dažkārt arī ar minūtēm (kategoriskais termiņš); 3)ar laika periodu līdz kādai tiesas darbībai, kura noteikti tiks izdarīta (piem., trešo personu iestāšanās lietā vai viņu pieaicināšana tiek atļauta līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai 1. instances tiesā (78.p.3.d.)).

Atkarībā no subjektiem, kuriem procesuālie termiņi jāievēro, tos var iedalīt: 1) termiņi, kas jāievēro tiesai tiesnesim vai tiesu izpildītājam; 2)termiņi, kas paredzēti procesuālām darbībām, kuras jāveic lietas dalībniekiem; 3)termiņi, kas noteikti personām, kuras nav lietas dalībnieces. Termiņus, kas jāievēro tiesai, tiesnesim vai tiesu izpildītājam, nosaka likums.(parasti termiņi noteikt robežās 1-14 dienām) Procesuālos termiņus pusēm un citiem lietas dalībniekiem nosaka likums, tiesa, tiesnesis vai tiesu izpildītājs, bet personām, kuras nav lietas dalībnieces vai kuras nepiedalās tiesvedībā civillietās, - tiesa vai tiesnesis. Tiesas (tiesneša) vai tiesu izpildītāja noteikto termiņu ilgumam jābūt saprātīgam, t.i. tādam, kura laikā var reāli izpildīt attiecīgo procesuālo darbību.

Procesuālais termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā .mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā. Ja termiņa pēdējā diena ir sest, svētd, svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena. Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz plkst. 24.00. Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš beidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē pēdējā dienā līdz plkst. 24.00, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem. Tiesas vai tiesneša noteiktos termiņus var pagarināt pēc lietas dalībnieka pieteikuma. Pagarināt var tiesas, tiesneša vai tiesu izpildītāja noteiktos termiņus (pēc lietas dalībnieka pieteikuma), iekams tie vēl nav nokavēti. Nevar pagarināt likumā noteiktos termiņus.

Apturot tiesvedību lietā, termiņa skaitījums tiek apturēts. Skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā.

Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma (rakstisks, motivēts) atjauno tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem, neatkarīgiem no lietas dalībnieka. Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Pieteikumu par termiņa atjaunošanu izlemj ne tikai tiesa koleģiālā sastāvā, bet arī tiesnesis vienpersoniski, ja jautājuma izlemšana par nokavētās procesuālās darbības izpildi ietilpst viņa kompetencē.

 

20. Aicināšana uz tiesu

Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu.

Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti, ja personas dzīvesvieta norādīta pieteikumā. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, viņu aicina uz tiesu ar publikāciju laikrakstā “LV”. Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēstēm.

Aicina uz tiesu lietas dalībn., jo piedalīties tiesas sēdēs un citu procesuālo darbību izpildē ir viņu tiesības, bet nevis pienākums. Izsauc uz tiesu lieciniekus, ekspertus un tulkus, jo ierasties tiesā pēc tiesas izsaukuma ir viņu pienākums.

Aicināšana uz tiesu ir svarīga lietas dalībnieku procesuālo tiesību garantija. Ja kādam lietas dalībniekam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, lietas izskatīšana jāatliek. Nākamās tiesas sēdes dienu pēc lietas izskatīšanas atlikšanas tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi (211.p.3.d.)Šīm personām vairs pavēsti nesūta. No jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi tikai klātneesošās personas.

Ja tiesa izskatījusi lietu, pārkāpjot pienākumu paziņot procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu, tas var būt par pamatu lietas nepareizai izspriešanai apelācijas instancē (452.p.3.d.)

Par aicināšanu vai izsaukšanu uz tiesu jābūt pienācīgi paziņotam. Tas nozīmē, ka paziņojumam (pavēstei) jābūt likumā noteiktā kārtībā noformētai (55.p.) un piegādātam adresātam (56.p.) Pavēste turklāt jāpiegādā laikus (54.p.1.d)

Pavēste ir procesuāls dokuments, ar kuru tiesa aicina vai izsauc personas uz tiesu. Pavēstē norāda: 1) pers. vārds, uzv., dzīvesvietu, vai jurid. pers. nosauk. un atrašanās vietu (juridisko adresi); 2) tiesas nosaukumu un adresi; 3) ierašanās laiku un vietu; 4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta; 5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts; 6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam; 7) neierašanās sekas.

Pavēsti nosūta ierakstītā sūtījumā, paziņo ar telegrammu, telefonogrammu, faksogrammu, vai to piegādā ziņnesis. Tiesas pavēsti nosūta uz personas dzīvesvietu , var nosūtīt uz darbavietu. Ja pavēstes nosūtītājs nesastop personu mājās, to nodod kādam no pieaugušajiem ģimenes locekļiem, darbavietas administrācijai. Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai. Ja lietas dalībnieks mainījis dzīvesvietu un nav paziņojis tiesai, tad tiesa sūta pavēsti pēc pēdējās zināmās adreses un šajā gadījumā ir uzskatāms, ka pavēste saņemta. Tiesa par nepaziņošanu var sodīt ar naudas sodu līdz Ls 15,-. Aicinot uz tiesu ar publikāciju laikrakstā “LV”(dzīvesvieta nav zināma), tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā 1 mēnesis no publikācijas dienas. Līdztekus publikācijai pavēste piesūtāma arī pēc atbildētāja nekustamās mantas atrašanās vietas, ja to norādījis prasītājs. Ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, tiesa pēc prasītāja lūguma ir tiesīga izsludināt atbildētāja meklēšanu.

 

21. Tiesas protokoli (tiesas sēdes un procesuālo darbību protokoli)

Tiesas sēdes protokols ir rakstisks procesuāls dokuments, kas sastādāms par katru 1. instances un apelācijas instances tiesas sēdi, kā arī par atsevišķu procesuālo darbību izpildīšanu ārpus tiesas sēdes, ja to paredz likums. Protokols apliecina, kādas procesuālās darbības ir izpildītas vai nav izpildītas tiesas sēdes laikā vai ārpus tās. Pamatojoties uz ierakstiem protokolā, var pārbaudīt, vai tiesa, iztiesājot lietu, ievērojusi procesuālās normas, kā pārbaudījusi pierādījumus, vai spriedums pamatots uz apstākļiem, kas nodibināti tiesas sēdē, vai spriedums pasludināts likumā noteiktajā kārtībā. Ja lietā nav 1. instances tiesas sēdes protokola, ar kuru lieta iztiesāta pēc būtības, apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ 1. instances tiesas spriedumu un lietu nosūta jaunai izskatīšanai 1. instances tiesā. Protokolu raksta tieši tiesas sēdes vai ārpus tiesas izpildāmo darbību laikā. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet atbildīgs par pareizību, savlaicīgu sastādīšanu un noformēšanu ir arī tiesas sēdes priekšsēdētājs. Tiesas sēdes protokolā norāda: 1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu; 2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, zvērinātu advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā; 3) tiesas sēdes atklāšanas laiku; 4) lietas nosaukumu; 5) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos; 6) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi; 7) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību; 8) lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi; 9) lietas dalībnieku pieteikumus; 10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā; 11) valsts un pašvaldību iestāžu atzinumu īsu saturu; 12) tiesas debašu un prokurora atzinuma īsu saturu; 13) ziņas par tiesas aiziešanu apspriežu istabā lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai; 14) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu; 15) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu; 16) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma tekstu; 17) tiesas sēdes slēgšanas laiku; 18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

Protokolā jāatspoguļo arī citas procesuālās darbības, ja tādas izdarītas tiesas sēdes laikā. Lietas dalībnieku paskaidrojumi, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumi tiek ierakstīti protokolā pirmajā personā, un šiem ierakstiem jābūt pēc iespējas pilnīgākiem. Nav pieļaujama vārdu saīsināšana , izņemot vispārpieņemtos saīsinājumus. Prasītāja atteikšanos no prasības, kā arī to, ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta attiecīgi prasītājs, atbildētājs vai abas puses. Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs. Protokols parakstāms ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķu procesuālo darbību izpildīšanas, bet sarežģītās lietās - ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Visi pierakstījumi un labojumi protokolā jāatrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītrojamas. Protokolā nav pieļaujami teksta dzēsumi un aizkrāsojumi. Lietas dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar protokolu un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības. Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā un, ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam. Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē (pieņemot motivētu lēmumu) tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, 10 dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs. Lēmumi, kas pieņemti par piezīmju pieņemšanu vai noraidīšanu, ar blakus sūdzību nav pārsūdzami. CPL uzliek par pienākumu tiesas sēdes priekšsēdētājam, slēdzot sēdi , paziņot, kad lietas dalībnieki varēs iepazīties ar sēdes protokolu, un tas jāieraksta arī pašā protokolā (62.p.1.d.16.p.).

 

22. Procesuālās sankcijas

Procesuālo sankciju veidi:

* brīdinājums- Brīdinājumu izsaka tiesas sēdes priekšsēdētājs, personai, kas traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, un par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā. To piemēro par pirmoreiz izdarīto: kārtības traucēšanu, par nepakļaušanos tiesneša norādījumiem un tiesas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

* izraidīšana no sēžu zāles- To piemēro, ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā . Citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

Pārkāpums ir tāds pats, par ko saņemts brīdinājums. Papildus izraidīšanai var piemērot arī citus sodus. Tiesneša lēmumu par izraidīšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

* naudas sods- var uzlikt likumā noteiktos gadījumos un apmēros. Tiesas lēmuma norakstu par naudas sodu uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts. Persona 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma saņemšanas dienas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot no uzliktā soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, paziņojot sodītajai personai. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Amatpersona naudas sodu maksā no personīgajiem līdzekļiem. Naudas soda samaksa neatbrīvo personu no procesuālā pienākuma izpildīšanas.

*piespiedu atvešana uz tiesu- Par to tiesa pieņem lēmumu, kuru izpilda tiesas norādītā policijas iestāde. To piemēro tikai likumā paredzētos gadījumos un attiecībā uz ierobežotu personu loku.: CPL paredz tikai liecinieku piespiedu atvešanu, ja viņi pēc izsaukuma bez attaisnojoša iemesla neierodas tiesas sēdē. Par apzināti nelikumīgu piespiedu atvešanu uz tiesu paredzēta kriminālatbildība.

Lietas dalībn., kuras ar savu darbību traucē tiesas darbu likumā noteiktajos gadījumos var saukt arī pie administratīvās un kriminālās atbildības.

 

23. Tiesvedības veidi

Tiesām izspriešanai pakļauti dažāda rakstura strīdi. Atbilstoši tam likums nosaka šādus tiesvedības veidus:

1) prasības tiesvedība - ja ir apstrīdētas personas tiesības, t.i., radies civiltiesisks strīds. Pamatā vienmēr ir pamatots prasījums materiālo tiesību nozīmē. Prasības pamats ir tie apstākļi, kas apliecina, ka atbildētājam iestājies noteiktu saistību izpildes pienākums.Vienīgi izņēmuma kārtā un tikai likums var noteikt civiltiesiskiem strīdiem ārpustiesas izskatīšanas kārtību;

2) saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā - ja tiesības ir aizskartas, bet nav apstrīdētas. 3 kategoriju lietas:

a) nekust. īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā;

b) saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana;

c) saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā;

d) saistības priekšmeta iesniegšana tiesai glabāšanā, - ja parādnieks CL 1837.p noteiktos gadījumos nevar izpildīt saistību, viņam ir tiesības iesniegt saistības priekšmetu glabājumā rajona (pilsētas) tiesai pēc saistības izpildīšanas vietas;

3) sevišķā tiesāšanas kārtība - lietas, kuras rodas sakarā ar personas likumisko interešu aizskaršanu vai apstrīdēšanu (uzskaitījums 251 pantā, kas nav paplašināms). Šajās lietās nav pretprasības, prasības atzīšanas, izlīgums u.c. prasības tiesvedībai raksturīgu elementu institūtu. Šajās lietā nepastāv mantiska rakstura strīds, lietās nav atbildētāju, lietās piedalās nevis trešās personas, bet gan ieinteresētās personas. Lieta tiek ierosināta uz pieteikuma pamata;

4) tiesvedība lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām ( šis tiesvedības veids CP ir spēkā līdz jaunā APL pieņemšanai)- lietu izskatīšanas kārtība civillietās, kuras pamatā vienmēr ir personu un sabiedrības ar likumu aizsargātas intereses. Šajās tiesvedības lietās nepastāv strīds par tiesībām, jo tiesvedības subjekti atrodas varas un pakļautības attiecībās- subjekti nav vienlīdzīgā stāvoklī.

Civilā tiesvedība ir galvenā civilo tiesību aizsardzības forma. Civilās tiesības savas kompetences ietvaros aizstāv arī tādas tiesu sistēmai piederīgas iestādes kā bāriņtiesa, pagasttiesa. Civilās tiesības aizstāv arī šķīrējtiesā, bet individuālos darba strīdus kā pirmās instances tiesa izskata darba strīdu komisija. Likumā tieši paredzētos gadījumos civilās tiesības tiek aizsargātas arī administratīvā kārtā.

CP visu tiesvedības veidu lietās ir vismaz 3 obligātās stadijas: 1. lietas ierosināšana; 2. lietas sagatavošana iztiesāšanai; 3. lietas iztiesāšana 1. instances tiesā. Var būt arī citas- fakultatīvas stadijas: 1. apelācijas tiesvedība, 2. kasācijas tiesvedība u.c.

 

24. Tiesvedības stadijas

1) CL ierosināšana - pēc prasības pieteikuma vai pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā saņemšanas tiesnesis 3 dienu laikā pieņem lēmumu par:

(1) tā pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

(2) atteikšanos pieņemt to;

(3) par tā atstāšanu bez virzības

Obligāta stadija.;

2) CL sagatavošana iztiesāšanai - mērķi ir:

(1) nodrošināt lietas pareizu, savlaicīgu izskatīšanu un iespēju pusēm realizēt savas procesuālās tiesības;

(2) sagatavoties lietas iztiesāšanai.

Stadijas uzdevumi:

(1) noskaidrot visus lietas dalībniekus;

(2) savākt nepieciešamos pierādījumus;

(3) panākt pušu samierināšanu un izlīgumu;

(4) izskaidrot lietas dalībniekiem viņu procesuālas tiesības un pienākumus.

3) CL iztiesāšana - notiek tiesas sēdes formā, to var iedalīt:

a) sagatavojošā daļa;

b) lietas izskatīšana pēc būtības;

c) tiesu debates;

d) tiesas sprieduma taisīšana un pasludināšana.

Fakultatīvās stadijas:

1) apelācijas tiesvedība;

2) kasācijas tiesvedība;

3) CL pārskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

4) CL pārskatīšana pēc kompetentu tiesas vai prokuratūras amatpersonu protestiem;

5) izpildu process.

CL sagatavošana iztiesāšanai.

Otrā obligātā stadija CP.

1) lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai;

2) lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanā: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma.