CL iztiesāšana tiesas sēdē.

CL iztiesāšana ir 3 stadija. Lietas iztiesā tiesas sēdē. Stadiju var iedalīt posmos:

a) sagatavojošā daļa - sēdi atklāj tiesas vadītājs, paziņojot kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru, tulku. Sekretārs ziņo par lietas dalībnieku ierašanos, šo personu neierašanās iemesliem. Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvaras. Liecinieki līdz viņu nopratināšanai tiek izraidīti no zāles. Tiesa izskaidro dalībniekiem (tulkam, ekspertam) viņu procesuālās tiesības un pienākumus., procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas, izlemj jautājumu par pieteiktiem noraidījumiem un noskaidro, vai dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un izlemj tos;

b) lietas izskatīšana pēc būtības - sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem. Noskaidro, vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs prasību atzīst, vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu vai nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā. Par prasītāja atteikšanos no prasības, par pušu vienošanos nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, par pušu izlīgumu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaicīgi izbeidz tiesvedību CL.

Dalībnieki dod paskaidrojumus par apstākļiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumu, iesniedz pierādījumus vai norāda uz tiem - vispirms prasītājs, tad 3 personas ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs. Ja piedalās 3 personas bez patstāvīgajiem. prasījumiem, tā dod paskaidrojumus pēc prasītāja vai atbildētāja atkarībā no tā, kurā pusē tā piedalās. Ja prasību cēlis prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde vai persona, kurai likums piešķīris šādas tiesības, tā dod paskaidrojumus pirmā. Lietas dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvāmo vārdā. Lietas dalībnieki norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.Dalībnieku paskaidrojumi var tikt iesniegti rakstveidā. Ar tiesas atļauju dalībnieki var uzdot jautājumus cits citam, tiesnesis var uzdot jautājumus dalībniekiem.

Tad tiesa, uzklausījusi dalībnieku viedokli, nosaka liecinieku un ekspertu nopratināšanas un citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

Pēc visu pierādījumu pārbaudes tiesa noskaidro dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības. Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu. Ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesu debatēm.

c) tiesu debates - pirmais runā prasītājs vai viņa pārstāvis, tad atbildētājs vai viņa pārstāvis. Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis un persona, kas griezušies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātas intereses, runā tiesu debatēs pirmie. Ja lietā piedalās 3 persona ar patstāvīgiem prasījumiem, tā runā pēc pusēm. 3 persona bez patstāvīgiem prasījumiem runā pēc prasītāja vai atbildētāja, kura pusē tā atrodas. Dalībnieki nevar atsaukties uz pierādījumiem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē. Dalībniekiem, kas runājuši debatēs, ir tiesības uz vienu repliku. Ja lietā piedalās prokurors, kurš nav cēlis prasību, viņš pēc tiesas debatēm un replikām dod atzinumu par prasības pamatotību;

d) tiesas sprieduma taisīšana un pasludināšana - spriedumu taisa apspriežu istabā. Ja apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības. Tiesa spriedumu taisa tūlīt pēc lietas izskatīšanas, nepārsniedzot prasījuma robežas, un pasludina to, nolasot sēdes zālē LR vārdā, izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus. Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam. Visi nolēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši. Nepieciešamības gadījumā tiesa taisa papildspriedumu.

25. Lietas dalībnieki (vispārīgs raksturojums, procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja)

Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, valsts un pašvaldību iestādes, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.

Lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskas personas.

Sevišķās tiesāšanas kārtības lietas dalībnieki:

pieteicējs, ieinteresētā persona un viņu pārstāvji. Šīm personām ir CPL 74. panta 2.d. noteiktās tiesības. Pēc analoģijas jāatzīst, ka pieteicējam ir arī pieteikuma atsaukšanas tiesības un citas tiesības, kādas ir prasītājam, bet ieinteresētajai personai ir tādas tiesības, kādas ir trešai personai bez patstāvīgiem prasījumiem.

Pārstāvim ir dažas patstāvīgas, no pārstāvāmā gribas vai pilnvarojuma satura neatkarīgas procesuālās tiesības, piem., tiesības saņemt tiesas pavēsti, pieteikt lūgumus, saņemt sprieduma un citu dokumentu norakstus. Taču galvenais pārstāvja uzdevums ir realizēt no pilnvarojuma izrietošās pārstāvāmā tiesības. Advokāts vai advokāta palīgs vienlaikus ir procesa dalībnieks, kuram ir savas atsevišķas procesuālās tiesības.

Civilprocesuālā tiesībspēja (71.p.)= spēja būt apveltītam ar civilprocesuālajām tiesībām un pienākumiem. Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.

Precīzāk būtu teikt: CP tiesībspēja ir spēja būt par civilprocesuālo tiesību un pienākumu nesēju jeb subjektu.

Tas nozīmē, ka katram, kura civilās tiesības ir aizskartas, ir jādod iespēja tās tiesas ceļā aizstāvēt. Šādā nozīmē ikviens, kas var būt par civilo tiesību subjektu, atzīstams arī par civilprocesuālo subjektu (fiziskās un juridiskās personas).

Visas fiziskās personas, neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa, kā arī visas jurid. personas ir apveltītas ar civilprocesuālu tiesībspēju. Fiz. personai civilprocesuālā tiesībspēja rodas ar piedzimšanu un izbeidzas ar viņas nāvi. Juridiskai personai CPT rodas ar nodibināšanas brīdi, kas Latvijā sakrīt ar reģistrācijas brīdi, izbeidzas ar likvidāciju.

Satura ziņā visu personu CPT nav vienāda. Diferenciācija izriet no personas civilās tiesībspējas satura (tas nav tas pats, kas CPT). Piemēram., ir atšķirīgi priekšnoteikumi, lai persona iegūtu spēju būt par darba, laulības u.c. tiesisko attiecību dalībnieku. Atbilstīgi arī spēja būt par dalībnieku CP rodas ar brīdi, kad personai rodas civiltiesiskā spēja attiecīgā jomā.

Personām, kas piedalās civilprocesuālajās attiecībās, tiesības iedalāmas vispārīgajās (CPL 73.p.) un speciālajās (kas dotas tikai vienai vai vairākām, bet ne visām lietas dalībnieku kategorijām).

Civilprocesuālā rīcībspēja (72.p.)= spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus, piemīt pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskajām un juridiskajām personām (+prokurors /kā amatpersona/ un iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības piedalīties lietas izspriešanā. Valsts un pašvaldības iestādēm nav jāpierāda savs juridiskas personas statuss, bet gan savs publiskas varas institūcijas statuss).

Fiziskajām personām vecumā no 15-18 g. un tām personām, kurām nodibināta aizgādnība saskaņā ar CL 365.p., lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji, tomēr tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas šīs personas.

Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 g. vecumu vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgas personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc tiesas ieskatiem var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

Persona, kurai piemīt CPT, ne vienmēr ir tāda, kas ar savām darbībām spēj grozīt situāciju. Ierobežojumi var izrietēt no gribas brieduma, veselības stāvokļa vai citiem apstākļiem- tas viss atspoguļojas personas civilprocesuālā rīcībspēja.

Civilprocesuālā rīcībspēja ir personas spēja ar savām darbībām realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt CP pienākumus.

Rīcībspēja izpaužas: prasības pieteikuma parakstīšanā, līdzdalībā tiesas sēdē, piesakot noraidījumus, dodot paskaidrojumus u.t.t., apelācijas un kasācijas sūdzību parakstīšanā, citu procesuālo darbību veikšanā. Ja personai nav civilprocesuālā rīcībspēja, tad viņas vietā procesuālās darbības veic pārstāvis.

Veidi. Personai, kam pašai ar savām darbībām pēc likuma ir tiesība realizēt visas attiecīgajam lietas dalībniekam dotās tiesības, ir pilna civilprocesuālā rīcībspēja. Ja kādam lietas dalībniekam nav spējas /tiesību/ realizēt visas attiecīgā lietas dalībnieka procesuālās tiesības, tad viņam ir daļēja civilprocesuālā rīcībspēja (fiz. personām no 15.-18.g.v., personām, kurām nodibināta aizgādnība). Šo personu tiesības realizē likumiskie pārstāvji- vecāki, aizbildņi, aizgādņi. Izņēmums- bērns no 16.g.vecuma - tiesības brīvi rīkoties ar savu brīvo mantu, tad arī var pats celt prasību un aizstāvēt savas tiesības tiesā.

Izņēmuma gadījumos bāriņtiesa var izsludināt par pilngadīgu personu vecumā no 16-18 gadiem. Arī, personu, kas stājusies laulībā pirms 18 gadu vecuma, pielīdzina pilngadīgai personai.

Procesuāli rīcībnespējīgas ir tās personas, kurām nav civiltiesiskās rīcībspējas, t.i., nepilngadīgas personas līdz 15 gadu vecumam un personas, kuras tiesa ar savu spriedumu atzinusi par rīcībnespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ, izņemot iepriekš norādītos īpašos gadījumus.