CIVILLIETU SAGATAVOŠANAS IZTIESĀŠANAI STADIJA.

Civillietu sagatavošana iztiesāšanai - patstāvīga procesuāla CPL stadija un tās galvenais mērķis ir nodrošināt lietas pareizu un savlaicīgu iztiesāšanu, dodot pusēm iespēju realizēt savas procesuālās tiesības – savlaicīgi sagatavoties lietas iztiesāšanai – atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma. Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienotie dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu – 15 – 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas, pievienojot tik norakstus, atbilstoši lietas dalībnieku skaitam. Paskaidrojumā atbildētājs norāda : 1. Vai viņš atzīst atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā~ 2. Savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu.3.pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti~4. Lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu~5. Citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

Pēc paskaidrojumu saņemšnas tiesnesis tā norakstus nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām un lemj par lietas sagatavošanas darbībām,lai to varētu izskatīt tiesas sēdē. Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī izlemj lietas dalībnieku lūgumus par ~trešo personu pieaicinājumu vai pielaišanu,~ pierādījumu nodrošināšanu~ liecinieku izsaukšanu~ ekspertīzes noteikšanu~ rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu. Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par lietas nosūtīšanu citām tiesām. Lai veiktu šīs darbības tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas. Ja sagatavošanas sēde nav nepieciešama, tad tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, uz tiesu aicināmāsun izsaucamās personas.

Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, cenšas puses samierināt, ja nepieciešams, nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības. Sagatavošanas sēde tiek protokolēta.

Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, neatbild uz tiesneša pieprasījumu vai bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem, bet prasītājs var lūgt tiesu šajā gadījumā taisīt aizmugurisku spriedumu.

41. LIETAS IZTIESĀŠANA (TIESAS SĒDE)

LIETAS iztiesāšanas stadija ir galvenā procesa stadija. Tiesnesim lietas iztiesāšana jāvada, la tiesas sēde pilnībā atbilstu CPL noteiktajām prasībām. Nav pieļaujama nekāda atkāpšanās no šīm normām vai to vienkāršota piemērošana.Visas darbības tiesnesis veic tiesas vārdā. Lietas iztiesāšanas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt. CPL nosaka, ka tiesas sēdes laikā personām, kas tajā piedalās ir jāievēro zināmi kārtības noteikumi : bezierunu pakļautība likumīgiem tiesnešana norādījumiem un tiesas lēmumiem-sankcija –1) tiesneša mutisks brīdinājums, vai naudas sods līdz 50 Ls ja atkārtoti traucē. Par necieņu pret tiesu var arī personu saukt pie likumā noteiktās atbildības. Ja tiesas sēdi traucē prokurors vai advokāts, tad par to paziņo amatā augstākam prokuroram vai Latvijas Zvērinātu Advokātu padomei. 2) tiesas gaitu iespējams fiksēt tikai likumā noteiktajā kārtībā, netraucējot tiesas sēdes norisi. 3.Tikai tiesa nosaka to personu loku un skaitu, kas var piedalīties tiesas gaitā, atbilstoši zēlē esošo vietu skaitam.4. Procesa dalībnieki un klātesošās personas visas procesuālās darbības (paskaidrojumus, lūgumus, liecības) sniedz stāvot kājās.. Tiesas sēde sastāv no : I. Sagatavošanās – tās laikā tiek noskaidroti apstākļi, kas dotu iespēju pilnīgi izspriest lietu tiesas sēdē un tās laikā noskaidro : 1. Vai konkrētais tiesas satāvs var izskatīt šo lietu; 2. Vai iespējams izskatīt lietu pušu u.c. personu, kas piedalās lietā prombūtnē; 3. Vai lietā pietiek pierādījumu un vai lietu iespējams izskatīt bez izsauktajiem lieciniekiem un eksperta;4. Vai lieta ir piekritīga šai tiesai. Lai šos jautājumus noskaidrotu, tiesa veic sekojošas procesuālas darbības :1.Tiesas sēdes uzsākšana un procesa dalībnieku ierašnās pārbaude. – ienākot tiesas sastāvam, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru un tulku, kā arī ziņo tiesai, kuras šajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem. Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvaras. Lietas dalībnieku neierašanās uz tiesas sēdi ir viens no galvenajiem iemesliem, kas neļauj lietas izskatīšanu pabeigt jau pirmajā tiesas sēdē. Ja lietas dalībnieks nav laikus paziņojis savas neierašanās iemeslu, tad tiesa var uzlikt naudas sodu līdz Ls50., turklāt ja tiesa atzīst, ka persona nav ieradusies sēdē bez attaisnojoša iemesla var uzlikt naudas sodu līdz Ls100. 2. Tulka pieaicināšana - ja tā piedalīšanās ir nepieciešama, tad tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumus un atbildību.3. procesuālo tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem. 4. Noraidījumu izlemšana – tas nodrošina lietas objektīvu un taisnīgu izskatīšanu; 5. Liecinieku izraidīšana notiesas zāles – liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zēles, nopratinātie liecinieki nedrīkst sazināties ar nenopratinātajiem.6. lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana