PRASĪBAS ATSTĀŠANAS BEZ IZSKATĪŠANAS.

· Parasti civillietas izskatīšana pirmās instances tiesā beidzas ar sprieduma taisīšanu un pasludiāšanu. Taču likumā paredzēti divi izņēmumi, kad lieta izbeidzama bez izskatīšanas pēc būtības un sprieduma taisīšanas : prasības atstāšana bez izskatīšanas un tiesvedības izbeigšana.

CPL ir noteikti obligātie pamati prasības atstāšanai bez izskatīšanas, kurus var iedalīt trijās grupās: 1. Noteiktās pirmstiesas izskatīšanas kārtības neievērošana, ja likums atsevišķu kategoriju lietām pirmstiesas izskatīšanas kārtību noteicis kā obligātu; 2. Persona nav tiesīga celt prasību sakarā ar to, ka tai vai nu nav civilprocesuālās rīcībspējas vai pilnvarojuma celt prasību; 3. Aizliegums izskatīt tādu pašu lietu , kura jau atrodas tiesas lietvedībā. Īpaši jāizceļ pēdējais noteikums. Prasība var tikt celta gan ar citādu saturu, atsaucēm, norādēm utt., taču civilprocesā prasības tiek uzskatītas par identiskām, ja tajās ir vienas un tās pašas puses, tāds pat prasības priekšmets un pamats.

Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

· Par prasības atstāšanu bez izskatīāsnas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Par tiesas lēmumu atstāt prasību bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību. Pēc savas procesuālās būtības šis lēmums pieskaitāms t.s. izbeidzošajiem lēmumiem.

· Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā pēc apstākļu novēršanas, kas bijuši par pamatu prasības atstāšanai bez izskatīšanas.

·

· 44.TIESVEDĪBAS IZBEIGŠANA.

· Tāpat kā prasības atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana uzskatāma par izņēmumu no vispārējās procesa kārtības, jo tiesvedība izbeidzama bez lietas izskatīšanas pēc būtības, sprieduma taisīšanas un pasludināšanas.

· Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja: 1)lietas izskatīšanas nav pakļauta tiesai;2)prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības;3)likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība;4)prasītājs atteicies no prasības;5)puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;6)puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi;7)mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu;8)beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un tās tiesību pārņēmēja.

· Tiesvedību izbeidz ar motivētu tiesas lēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Ja prasību cēlis prokurors, viņš par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus protestu.

· Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

·

· 45. IZLĪGUMS.

· CPL izlīgumu paredz kā vienu no lietas izšķiršanas veidiem, neizspriežot lietu pēc būtības – nepieņemot spriedumu. Izlīgums ir pieļaujams : I jebkurā no procesa stadijām; II. Jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šādus gadījumus: 1. Strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļu aktu reģistros; 2. Strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām; 3. Strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas; 4. Ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Izlīguma noslēgšanai starp pusēm likumdevējs paredz tikai rakstiskuformu, kurā norāda : 1. Datus par prasītāju; 2. Datus par atbildētāju; 3. Strīda priekšmetu; 4.katras puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt. Likums pieļauj, ka izlīgumu tiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas. Pēc izlīguma sastādīšanas to iesniedz tiesai. Tiesa saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro: 1. Vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu; 2. Vai tas atbilst iepriekš minētajām prasībām; 3. Vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

· Tiesa atzīstot, ka izlīgums atbilst visām likumā noteiktajām prasībām, pieņem lēmumu – apstiprināt izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā, kas izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.

·

· 46. TIESAS SPRIEDUMA JĒDZIENS UN VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS.

· Tiesas spriedums ir viens no diviem tiesas nolēmumu veidiem civilprocesā. Tiesas nolēmumu ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa sprieduma veidā un pasludina Larvijas Republikas vārdā. Spriedumu taisa un pasludina tūlīt pēc lietas izskatīšanas un tam jābūt likumīgam un pamatotam. Likumīgs spriedums var būt tikai pamatots spriedums., kas savukārt pamatots uz tiem pierādījumiem, kas izskatīti un pārbaudīti tiesas sēdē. Tiesas sprieduma galvenās pamatpazīmes ir 1) tas ir tiesu varas jeb jurisdikcijas akts, kuru sastāda tiesa savā, bet pasludina valsts vārdā; 2)tas ir tiesību normu piemērošanas akts, ar kuru tiesa izspriež civillietu pēc būtības; 3)tas ir tiesas nolēmuma veidā sastādīts juridisks (procesuāls) dokuments ar likumam pielīdzinātu spēku. Šis tiesas sprieduma raksturojums pilnā mērā attiecināms uz pirmās un otrās (apelācijas) instances tiesu spriedumiem. Kasācijas instances tiesas spriedumam ir virkne atšķirību un īpatnību. Tas netiek pasludināts valsts vārdā, tas nav pārsūdzams, tam ir citāts saturs, kā arī atšķirīga sastādīšanas un pasludināšanas kārtība. Katrā civilprocesa lietā jātaisa viens spriedums, vairākus spriedumus iespējams taisīt tikai izņēmuma gadījumos, likumā noteiktos gadōjumos (piem. Papildspriedums). Tiesa spriedumu taisa apspriežu istabā, par tiesas sprieduma taisīšanas uzsākšanu tiesnesism jāpaziņo lietas dalībniekiem un citiem tiesas sādē klātesošajiem. Pēc sprieduma sastādīšanas un parakstīšanas tas tūlīt jāpasludina, t.i. tiesai jāatgriežas tiesas sēžu zālē un sprieduma teksts jānolasa. Izšķir sprieduma ārējo un iekšējo formu. Ārējās formas ziņā – tam jābūt sastādītam rakstveidā un visu tiesnešu parakstītam. Sprieduma iekšējo formu veido : 1. Ievada daļa. Tajā norāda, ka tas taisīts LR vārdā, taisīšanas laiku, tiesas nosaukumu, kas to taisījusi, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu. II. Aprakstošā daļa. Tajā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību. III. Motīvu daļa. Tajā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus , ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi.Normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību .IV. rezolutīvā daļa. Tajā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību.. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā jāmaksā tiesāšanās izdevumi, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.. Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta un tam ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktos gadījumos un kārtībā. Lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji pēc dprieduma stāšanās likumīgā spēkā nav tiesīgi no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus. Lietas dalībniekiem,kas ir piedalījušies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu spriedumu, pēc viņu rakstveida lūguma tiesa nosūta viņam pilna sprieduma norakstu 3.d.laikā pēc tā pasludināšanas. Lietas dalībniekiem, kas nav piedalījies tiesas sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā 3.d.pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, - 3.d.laikā pēc pilnā sprieduma sastādīšanas. Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem tiesa norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra. Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas un pilnu spriedumu tiesa sastāda 14.d. laikā, paziņojot datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums. Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieku pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja 1. Nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus; 2. Tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

·

· 47. TIESAS SPRIEDUMA LIKUMĪGUMS UN PAMATOTĪBA.

· Spriedumam jābūt pamatotam un likumīgam.

· Tiesas spriedums ir pamatots, ja lietas faktiskie apstākļi nodibināti ar pierādījumiem šajā lietā.

· Apstākļi, kuri nepieciešami civillietas izskatīšanai un izspriešanai pēc būtības, tiesai jākonstatē tikai ar tiem pierādīšanas līdzekļiem , kurus nosaka likums.

· Gadījumā, ja pierādījumus savācis cits tiesas sastāvs, nevis tas, kas izskata lietu, tiesa var pamatot spriedumu ar šiem pierādījumiem, ja tie nolasīti tiesas sēdē vai uzrādīti lietas dalībniekiem, bet nepieciešamības gaījumos – arī ekspertiem un lieciniekiem, un ja šie pierādījumi pārbaudīti un novērtēti kopumā ar viesiem cietiem pierādījumiem.

· Līdz ar to par pamatotu uzskatāms tāds spriedums, ar kuru likumā noteiktā kārtībā un ar likumā paredzētiem līdzekļiem nodibināti fakti un apstākļi, kuriem ir nozīme lietā. Šiem faktiem un lietas apstākļien jābūt neapgāžami pierādītiem, un no tiem jābūt izdarītiem pareiziem secinājumiem.

· Lai tiesas spriedums būtu likumīgs, taisot to, jāvadās no attiecīgām materiālo un procesuālo tiesību normām. Katra civiltiesiska attiecība tiesai jāapspriež pēc likumie, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, grozījusies vai izbeigusies.Likumos vai līgumos noteiktajos gadījumos tiesām jāpiemēro arī starptautisko tiesību normas vai arī citu valstu likumi. Citu valstu vivilprocesuālos likumus Latvijas tiesas nepiemēro, ja vien tas nav īpaši paredzēts minētajos LR saistošajos starptautiskajos līgumos.

· Lai tiesas spriedums būtu likumīgs, nepietiek noskaidrot likumdošanas aktus, no kuriem tiesai jāvadās, bet arī pareizi jāizvēlas tās konkrētās tiesību normas, kuras piemērojamas juridiski nozīmīgajiem faktiskajiem apstākļiem, kuri nodibināti lietā. Tiesas spriedums būs likumīgs, ja tiesa, spriežot lietu pēc būtības, būs piemērojusi tieši tās materiālo tiesību normas, kuras vajadzēja piemērot.. Turklēt piemērojamās materiālo tiesību normas tiesai pareizi jāinterpretē un jāiztulko.

· Lai tiesas spriedums būtu likumīgs no procesuālo tiesību normu viedokļa, tiesai pareizi jāpiemēro ne tikai tās procesuālās normas, kas tieši attiecas uz sprieduma taisīšanu un pasludināšanu.

·

· 48. TIESAS SPRIEDUMA TAISĪŠANAS KĀRTĪBA

· Sprieduma taisīšana ir tiesas procesuāla darbība civillietā, kuras rezultātā, pēc likuma noteiktas formas un satura tiek sastādīts procesuāls dokuments – spriedums, ar kuru šī civillieta tiek izpriesta pēc būtības. Sprieduma taisīšana – svarīgākā no procesuālajām darbībām katrā civillietā. Sprieduma taisīšana iedalās vairākos posmos – 1)tiesnešu apspriede; 2) ar sprieduma taisīšanu saistīto jautājumu izlemšana; 3) sprieduma sastādīšana, to uzrakstot pēc likumā noteiktas formas un struktūras. Ar sprieduma taisīšanu noslēdzas tiesvedība civillietā. Netaisīt spriedumu lietā var tikai likumā noteiktajos gadījumos, t.i., kad likums atļauj nobeigt lietu bez tiesas sprieduma taisīšanas, proti atstāt prasību bez izskatīšanas vai arī izbeigt tiesvedību civillietā.

· Sprieduma taisīšanas subjekts – tiesu lietā tiesīga spriest tikai tiesa, kas izveidota likumīgā tiesnešu sastāvā. Visās pirmās instances tiesās civillietas izskata un izspriež pēc būtības viena tiesneša sastāvā, bet apelācijas un kasācijas instances tiesās lietu izskata koleģiāli. Tiesas sēdei katrā civillietā jānoris nemainīgā tiesnešu sastāvā.

· Tiesas sprieduma taisīšanas veids –atkarīgs no tiesas skaitliskā sastāvā. Ja tiesas sastāvs ir koleģiāls, spriedumu taisa, tiesas sastāvā ietilpstošajiem tiesnešiem apspriežoties. Sprieduma taisīšanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā šajā lietā. Ja dpriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.Tiesa taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu un to paraksta visi tiesneši., bet lietā, kur izskata tiesnesis vienpersoniski, spriedumu paraksta tiesnesis. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas vai atteikties parakstīt spriedumu.

· Tiesas sprieduma taisīšanas vieta -ir apspriežu istaba. Tajā sprieduma taisīšanas laikā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā šajā lietā, kā arī tiesnesim vienam pašam, ja spriedumu taisa tiesnesis vienpersonīgi, kaut arī viņš nekādu apspriedi nenotur. Apspriežu istabai jābūt atsevišķai, izolētai, aizslēdzamai telpai.

· Tiesas spriduma taisīšanas laiks -Sprieduma taisīšanas ilgumu likums nereglamentē.. Tiesa šim nolūkam var izmantot tik daudz laika, cik nepieciešams. Sprieduma taisīšanai jānoris nepārtraukti, izņemot tiesnešu atpūtai paredzēto laiku. Tas nozīmē, ka neviens no tiesnešiem, kas aizņemts sprieduma taisīšanā, līdz tā pasludināšanai nevar izskatīt citu lietu vai piedalīties tā izskatīšanā. Jāņem vērā, ka, iekams nav sastādīts un pasludināts pilns vai saīsināts spriedums, tiesas sēde lietā turpinās. Nedrīkst taisīt spriedumu vai to pasludināt pēc tiesas sēdes slēgšanas.

· Sprieduma grozīšanas un atcelšanas aizliegums – tiesa, kas spriedumu taisījusi, to grozīt vai mainīt nedrīkst, t.i. atcelt taisīto spriedumu un tā vietā sastādīt citu. Iznēmums ir tiesas spriedums par personas izsludināšanu par mirušu, ja persona atrodas vai ir zināma tās atrašanās vieta. Tad tiesa, kas taisījusi spridumu, ar jaunu spriedumu atceļ spriedumu par šīs personas izsludināšanu par mirušu. Sprieduma grozīšanas aizliegums tiek saistīts ar sprieduma parakstīšanas brīdi. Tas nozīmē, kamēr spriedums nav parakstīts, tajā var veikt grozījumus. Aizliegums atcelt vai grozīt tiesas spriedumu attiecas uz sprieduma būtību. Likumā noteiktā kārtībā tiesa, kas taisījusi spriedumu, var tajā izlabot pārrakstīšanās un aprēķināšanas kļudas, izskaidrojot spriedumu, un novērs tajā neskaidrības, kā arī var papildināt spriedumu. Spriedumā dzēsumi un aizkrāsojumi nav pieļaujami, bet labojumi un pierakstījumi atrunājami pirms visu tiesnešu parakstiem.

·

· 49. TIESAS SPRIEDUMA FORMA UN SATURS

· Izšķir sprieduma ārējo un iekšējo formu. Ārējās formas ziņā – tam jābūt sastādītam rakstveidā un visu tiesnešu parakstītam. Sprieduma iekšējo formu veido : 1. Ievada daļa. Tajā norāda, ka tas taisīts LR vārdā, taisīšanas laiku, tiesas nosaukumu, kas to taisījusi, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu. II. Aprakstošā daļa. Aprakstošo daļu mēdz saukt arī par vēsturisko daļu, jo tajā tiek atspoguļota strīda vēsture, kādēļ tas izcēlies. Tajā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību. Bez tam šajā sprieduma daļā jānorāda prasības pamata priekšmeta grozījumi, pieteikto prasījumu palielināšana vai samazināšana, pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, vai tās atzīšana. Ja lietā piedalās arī prokurors, tad jānorāda viņa dotā atzinuma būtība. III. Motīvu daļa – svarīgākā un nozīmīgākā sprieduma struktūra.Tajā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus , ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi.Normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību. Motīvu daļa sastāv no trīspamatelementiem, kuri savstarpēji saistīti: 1) faktiskie apstākļi, kurus nodibinājusi tiesa lietā; 2)pierādījumu analīze, ar kuriem tiesa pamato lietā nodibinātos apstākļus, kā arī tie apsvērumi, kuru dēļ tiesa noraidījusi tos vai citus lietas dalībnieku iesniegtos pierādījumus; 3) konstatēto faktisko lietas apstākļu juridiskā kvalifikācija.IV. rezolutīvā daļa – sastāv no tiesas pavēlēm un priekšrakstiem lietas dalībniekiem. Tajā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību.. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā jāmaksā tiesāšanās izdevumi, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

· Tiesas sprieduma saturam, gan arī struktūrai ir svarīga procesuāla nozīme. No sprieduma satura var pārliecināties vai spriedums atbilst visām tam izvirzāmajām prasībām. Kādas sprieduma struktūrdaļas trūkums ir pamats tā atcelšanai.

·

· 50. ATSEVIŠĶU TIESAS SPRIEDUMU VEIDI UN ĪPATNĪBAS.

· Saīsināts spriedums – to taisa sarežģītā lietā, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvas daļas. Šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā. Taisīt saīsinātu spriedumu sarežģītās lietās ir tiesas tiesības, bet ne pienākums. Ja tiesa šīs tiesības izmanto, civillietā jāatrodas diviem tiesas sprieduma dokumentiem, kuru ievada un rezolutīvajai daļai jābūt attiecīgi autentiskai. Atšķirības šajās daļās saīsinātajā un pilnajā spriedumā nav pieļaujamas.Sastādot saīsināto spriedumu, tiesai vienlaikus jāizlemj jautājums par pilna sprieduma sastādīšanas pabeigšanas laiku, kurš nedrīkst pārsniegt 14.dienas. Šis lēmums tiesai mutiski jāpaziņo lietas dalībniekiem tūliņ pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas tiesas sēdē. “sis lēmums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

· Spriedums par naudas summas piedziņu –tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Ja saistības priekšmets ir naudas nodošana, tad prasītāju nevar piespiest tās vietā saņemt kāda cita veida izpildījum, ieskaitot vērtspapīrus. Piespriežamās summas spriedumā nosakāmas latos gan ar skaitļiem, gan ar vērdiem. Spriedumā jānorāda arī prasījuma veids, lai pasargātu atbildētāju no prasītāja vai viņa tiesību pārņēmēja jaunas prasības par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata.

· Spriedums par mantas atdošanu natūrā –tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu. Ar mantu civiltiesībās saprot visus materiālas dabas labumus, gan ķermeniskas, gan bezķermeniskas lietas. Nolēmuma saturs par mantas atdošanu natūrā sprieduma rezolutīvajā daļā ir atkarīgs no ķermeniskās lietas veida: vai tā ir kustama vai nekustama, atvietojama vai neatvietojama lieta. Ja tā ir atvietojama lieta, tad nepieciešams norādīt lietas šķiru (sugu), tās kvalitāti un daudzumu, kas nosakāms pēc skaita, svara, mēra vai citiem parametriem. Turklāt, ja tiek piespriesta neatvietojama lieta, tad jānorāda nododamās lietas individuālās īpašības, kuras to nošķir no citām šīs sugas vai šķiras lietām. Tātad, ja saistības priekšmets ir mantas atdošana, tad atbildētājam jānodod attiecīga lieta pienācīgā daudzumā un kvalitātē, tāpēc tikai tādā gadījumā, ja atdodamās mantas atbildētājam nebū, tiesa norāda spriedumā tās vērtību, kas tad piedzenama naudā.

· Spriedums, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības -spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda. Taisot spriedumu, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, tiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus. Tātad šīs darbības pēc sava rakstura ir divējādas : 1) darbības,ko var izpildīt tikai pats atbildētājs personīgi; 2) darbības, kuras uzliktas izpildīt atbildētājam, bet kuras var viņa vietā izdarīt arī citas personas, ieskaitot prasītāju.

· Spriedums vairāku prasītāju labā vai pret vairākiem atbildētājiem – spriedumā vairāku prasītāju labā tiesa norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, vai arī to, ka piedziņastiesības ir solidāras, turklāt spriedumā pret vairākiem atbildētājiem tiesa norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.

· ???Aizmugurisks spriedums –tas ir spriedums, ko pēc prasītāja lūguma pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. To taisa pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem. Šo spriedumu nevar taisīt lietās : 1)kuras nevar izbeigt ar izlīgumu; 2)kurās atbildētāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav LR 3)kurās atbildētājs aicināts uz tiesu ar publikāciju laikrakstā “Latv Vēst.” 4)kurās ir vairāki atbildētāji un kaut viens piedalās procesā. Rezolutīvajā daļā šajā spriedumā jānorāda, ka prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

·

· 51. TIESAS SPRIEDUMA PASLUDINĀŠANA . KĻŪDU LABOŠANA SPRIEDUMĀ. PAPILDSPRIEDUMA TAISĪŠANA UN SPRIEDUMA IZSKAIDROŠANA.

· Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa atgriežas sēžu zālē, kur tiesnesis pasludina spriedumu, to nolasot. Pēc sprieduma pasludināšanas tiesnesis izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņu. Pasludinot saīsinātu spriedum, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums. Tiesas sprieduma pasludināšana ir visa tā teksta (satura) nolasīšana tiesas sēdē. Visi tiesas spriedumi pasludināmi tūlīt pēc to parakstīšanas. Netiek pasludināti vienīgi pilnie tiesas spriedumi, kurus sastāda pēc saīsināto spriedumu pasludināšanas. Pēc vispārīga noteikuma, visus tiesas spriedumus pasludina publiski pilnā apjomā. Vienīgi lietās, kas izskatītas slēgtā tiesas sēdē, publiski pasludina tikai sprieduma rezolutīvo daļu, bet adopcijas lietās publiski nepasludina arī sprieduma rezolutīvo daļu, ja tā vēlas adoptētājs. Lietas dalībniekiem spriedumu pasludina visos gadījumos.

· Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šīs ieviesušās kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu. Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieki var iesniegt blakus sūdzību. Labojot šīs kļūdas, tiesa nevar mainīt sprieduma būtību. Pārrakstīšanās kļūdas ir neapzināta neprecīza, sgrozīta personvārdu, nosaukumu, termiņu, datumu vai citu faktu un apstākļu ierakstīšana spriedumā.Pārrakstīšanās kļūdas labojamas visā sprieduma tekstā. Matemātiskā aprēķina kļūdas ir nepareiza matemātisko darbību izdarīšana vai nepareiza skaitļa izvēle šīm darbībām, tiesai aprēķinot piespriežamās naudas summas vai citus skaitļus, kas nepieciešami lietas izskatīšanai bēc būtības.

· Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja : 1.nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus; 2.tiesa nav noteikusi pieprasītās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā. Par šā jautājuma izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo lietas dalībniekiem un šo personu neierašanās nav šķērslis tam, lai izlemtu jautājumu par papildsprieduma taisīšanu. Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

· Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc lietas dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot sprieduma saturu. Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā. Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai. Arī par šo tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Lūgt izskaidrot tiesas spriedumu var jebkurš lietas dalībnieks, kā arī tiesu izpildītājs, ja spriedums nodots piespiedu izpildei.

·

·

· 52. SPRIEDUMA STĀŠANĀS LIKUMĪGĀ SPĒKĀ.

· Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža.Turklāt, ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai. Lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nav tiesīgi no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata. Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tātad spēkā stājies tiesas spriedums kļūst visiem obligāts un izpildāms. Turklāt arī visu personu attieksmei pret tiesas spriedumu jābūt tādai pašai kā pret likumu. Spēkā esošam tiesas spriedumam ir ir vairākas iezīmes : kā neapstrīdamība un neatceļamība un eksluzivitāte. Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam ,kad izbeidzas tā pārsūdzēšanas vai protestēšanas termiņš un ja tas nav pārsūdzēts vai protestēts. Izņēmuma gadījumos pirmās instances tiesas spriedums var stāties spēkā uzreiz pēc tā pasludināšanas, piem., spriedumi maksātnespējas un kredītiestāžu likvidācijas lietās. Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī, kaut arī tas var tikt pārsūdzēts vai protestēts kasācijas kārtībā. Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Sprieduma likumīgajam spēkam ir subjektīvās, objektīvās, telpiskās un laika robežas.

·

· 53. TIESAS SPRIEDUMA IZPILDĪŠANA ( Izpildes vispārīgie noteikumi. Nekavējoties izpildāmie spriedumi. Izpildes atlikšana un sadalīšana termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšana. Sprieduma izpildīšanas nodrošināšana.)

· Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāmsnekavējoties. Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā mainās civillietas dalībnieku sastāvs un tiesiskais stāvoklis. Prasītājs procesuāli kļūst par piedzināju, bet atbildētājs - par parādnieku.Parādnieks var tiesas spriedumu izpildīt labprātīgi gan pats pēc savas inciatīvas, gan arī pēc tiesu izpildītāju priekšlikuma, negaidot piespiedu līdzekļu piemērošanu.

· Nekavējoties izpildāmie spriedumi – pēc lietas dalībnieku lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi: 1)par līdzekļu piedziņu bērnu uzturam; 2)par darba samaksas piedziņu; 3)par atjaunošanu darbā; 4)par atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu; 5)par uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt; 6)lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu; 7)lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama – šajā gadījumā sprieduma tūlītēja izpildīšana pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja apelācijas intances tiesa spriedumu grozītu.

· Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma ( to var iesniegt abas puses, kā arī viņu likumiskie vai pilnvarotie pārstāvji. Šādus pieteikums var iesnigt arī prokurors, valsts vai pašvaldības iestādes un citas personas, ja ar tiesas spriedumu apmierinātas viņu celtās prasības, aizstāvot citu personu tiesības vai ar likumu aizsargfātās intereses.), ievērojot pušu mantisko stāvokli vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par sprieduma veida un kārtības grozīšanu. Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem.

· Pēc lietas dalībnieku pieteikuma tiesa spriedumā var noteikt likumā paredzētos pasākumus sprieduma izpildes nodrošinājumam un tie ir :1)atbildētājam piederošas kustamas mantas, arī naudas līdzekļu apķīlāšana; 2)kuģa arests; 3)aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamās mantas reģistrā; 4)prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā; 5)aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības; 6)aizliegums citām personām nodot atbildētāja naudas līdzekļus vai citu mantu atbildētājam vai jebkurai citai personai; 7)izpildu lietvedības vai mantas pārdošanas apturēšana. Tiesa varnoteikt sprieduma izpildes nodrošinājumu: 1)ja prasība tiek apmierināta; 2)ja šāda nodrošinājuma pieļāvumam ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama. Par sprieduma izpildes nodrošinājumu tiesa ieraksta attiecīgu nolēmumu lietā taisītā sprieduma rezolutīvaja daļā. Tiesas spriedums šajā daļā ir izpildāms nekavējoties. Sprieduma nodrošinājuma pieļāvumu var pārsūdzēt iesniedzot apelācijas sūdzību par spriedumu tikai šajā daļā vai arī par to visu pilnā apmērā.

·

·

·

· 54.TIESAS LĒMUMS

· Tiesa visus nolēmumus, atkarībā no to satura, pieņemšanas kārtības un formas pieņem – spriedumu vai lēmumu veidā. Tiesas nolēmumi sprieduma formā tiek pieņemti lietu izskatot pēc būtības.. Tiesas nolēmumi lēmuma formā tiek pieņemti lietā par jautājumiem, kurus tiesa neizspriež pēc būtības. Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas. Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā tiesas lēmumu sastāda apspriežu istabā. Par tiesneša procesuālo darbību ārpus tiesas sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Galvenā atšķirība starp spriedumu un lēmumu ir tā, ka ar spriedumu pēc būtības tiek izspriesta lieta kopumā, bet ar lēmumu pēc būtības tiek izspriesti procesuālie jautājumi. Lēmumā tiesa vai tiesnesis norāda: 1)lēmuma pieņemšanas laiku un vietu; 2)tiesas nosaukumu un sastāvu; 3)lietas dalībniekus un strīda priekšmetu; 4)lēmuma motīvus; 5)jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums; 6)tiesas vai tiesneša nolēmumu; 7)lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

· Tiesas lēmumus kvalificē, atkarībā no: I. Pieņemšanas kārtības:1)vienpersoniskos; 2)koleģiālos. II. Formas:1) atsevišķa dokumenta veidā – visos sarežģītos procesuālos jautājumos, kas prasa faktu analīzi un pieņemtā lēmuma izvērstu motivāciju. Tiem ir līdzīga iekšējā struktūra, kā tiesas spriedumiem. 2)fiksē tiesas sēdes protokolā – atspoguļo tikai izlemjamo jautājumu, tiesas motīvus un rezolutīvo daļu. Tos tiesas sēdes sekretārs ieraksta tiesas sēdes protokolā. 3)rezolūcijas veidā – izņēmuma gadījumā jautājumos, ko izlemj tiesnesis vienpersonīgi (piem. liecinieku uzaicināšana uz tiesas sēdi). III. Satura : 1)sagatavojošos – to mērķis ir sagatavot lietas iztiesāšanu, izskatīšanu tiesas sēdē un nodrošina tiesvedības tālāko virzību civillietā. Tos pieņem visās civilprocesa stadijās. 2)pārtraucošos – atteikšanās pieņemt prasības pieteikum, prasības atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības apturēšana. 3)noslēdzošos – tiesvedības izbeigšana; 4)papildinošos – tiesa novērš trūkumus un pieļautās kļūdas tiesvedībā vai procesuālajos dokumentos; 5)blakus – nav tieši saistīti ar strīda izšķiršanu starp pusēm, bet izriet no lietas apstākļiem.

·

· 55. TIESAS BLAKUS LĒMUMS

· Ja izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai iestādei. Tiesas blakus lēmums nav pārsūdzams. Blakus lēmumu pieņem jautājumos, kas nav saistīti ar strīda izšķiršanu starp pusēm, bet izriet no lietas apstākļiem un saistīti ar kādu citu tiesību pārkāpumu vai citu negatīvu parādību. Blakus lēmuma mērķis ir novērst pārkāpumus, ko izdarījušas vai pieļāvušas personas. Tam jābūt ir likumīgam un pieņemtam tikai pamatojoties uz lietas izskatīšanas laikā noskaidrotiem un pārbaudītiem apstākļiem. Blakus lēmumu pieņem apspriežu istabā atsevišķa procesuāla dokumenta veidā. Ja iespējamais likuma pārkāpums jānovērš nekavējoties (piem. nepilngadīga bērna interesēs), tad tiesa blakus lēmumu var pieņemt jebkurā lietas izskatīšanas stadijā.

·

· 56. LIETU, KAS IZRIET NO ĢIMENES TIESISKAJĀM ATTIECĪBĀM IZSKATĪŠANAS ĪPATNĪBAS

· Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu –prasību par laulības šķiršanu var celt tiesā arī pēc prasītājadzīvesvietas, ja 1)pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni; 2)laulība šķirama ar personu, kura noteiktā kārtībā atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības dēļ vai kurai nodibināta aizgādnība; 3)laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā; 4)laulība šķirama ar personu, kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.

· Lietas par laulības šķiršanu, ja abi laulātie par to vienojas, tiesa var šķirt pēc abulaulāto kopīga pieteikuma, tomēr ne ātrāk, kā vienu gadu pēc laulības šķiršanas, un pieteikumu var iesniegt tiesai pēc jebkura laulātā dzīvesvietas.

· Prasības pieteikumā par laulības šķiršanu papildus jānorāda: 1)no kura laika puses dzīvo šķirti; 2)vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai; 3)pušu vienošanos par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūto mantas sadali.

· Laulības šķiršanas lietas izskatāmas, piedaloties abām pusēm. Ja viena pusēm dzīvo tālu prom vai cita iemesla pēc nevar ierasties, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja pilnvarojumu. Pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai.

· Prasību par laulības neesamību var celt ieinteresētās personas un prokurors. Laulību par neesošu var atzīt tikai tiesa. Prasību neviens nevar celt, ja abi laulātie miruši.

· Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriešami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par: 1)aizgādības noteikšanu; 2)saskarsmes tiesību izmantošanu; 3)uzturlīdzekļiem bērniem; 4)līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklējības līmeņa vai uztura nodrošināšanai; 5)kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem; 6)laulāto mantas dalīšanu. Lietās, kas skar bērnu, - uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja vien viņš var savu viedokli formulēt.

· Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē.Dokumentu kopijas izsniedzamas trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz šīm personām.

· Tiesa nevar atlikt lietas izskatīšanu, ja puses ir dzīvojušas šķlirti vairāk nekā trīs gadus un pret izskatīšanas atlikšanu iebilst abas puses. Izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām. Laulības šķiršanas prasības atsaukšana par laulības šķiršanu nav šķērslis pārējo prasījumu izskatīšanai pēc būtības.

· Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietās, tiesa: 1)izspriež visus prasījumus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un par kuriem celtas prasības; 2)nosaka, vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds; 3)sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, ņemot vērā viņu materiālo stāvokli.

· Taisot spriedumu par laulības neesamību, tiesa spriedumā norāda: 1)laulības neesamības pamatu; 2)vai puse, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi; 3)pie kura no vecākiem un kuri bērni paliek, ja par to pastāv strīds; 4)no kura no vecākiem un kādā apmērā piedzenami līdzekļi bērna uzturam, ja par to pastāv strīds.

· Tad kad spriedums stājies likumīgā spēkā, sprieduma noraksts vai izzraksts nosūtams tai dzimtsarakstu nodaļai vai attiecīgajai baznīcai, kurā laulība noslēgta.

·

· 57. SEVIŠĶĀS TIESĀŠANĀS KĀRTĪBAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS.

· Civilprocesa likumā npoteikta divējāda lietu izskatīšanas kārtība – prasības tiesvedības kārtība un sevišķās tiesāšanās kārtība. Galvenokārt civiltiesas darbība norisinās prasības tiesvedības kārtībā, t.i.,strīdus kārtībā, kur vērojamas tiesību pārkāpuma pazīmes, jo viena no pusēm aizskārusi otra tiesības. Turklāt gadījumos, kad nekāda tiesību aizskāruma nav un nav pamata strīdam, bet personai vajadzīgs apliecinājums, ka pastāv noteikti apstākļi, kas rada personai noteiktas tiesības vai liedz viņai tās. Šīs lietas izskatāmas sevišķās tiesāšanās kārtībā – šeit nekad nav strīda par tiesībām. Bez tam pastāv arī dažas formālas atšķirības – šajās lietās nevar būt pretprasības, prasības atzīšanas, izlīguma. Atšķirīgi ir noformējami pieteikumi un atšķirīgs ir procesa dalībnieku loks. Sevišķā tiesāšanas kārtībā tiesa izskata lietas: 1)par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu; 2)par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ; 3)par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu; 4)par aizgādnības nodibināšanu promesošo vai pazudušo personu mantai;par pazudušo personu izsludināšanu par mirušām; 5)par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā; 6)par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme;7)par mantojuma tiesībām; 8)par nekustamā īpašuma izpirkšanu; 9)par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju; 10)par kredītiestāžu likvidāciju vai maksātnespēju; 11)par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu;12)par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu.

· Sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmu lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata, nevis prasības pieteikuma pamata.

· Sevišķās tiesāšanās kārtības lietās lietas dalībnieki ir pieteicējs un viņa pārstāvis, ieinteresētā persona un tās pārstāvis, kā arī likumos paredzētajā kārtībā prokurors un valsts vai pašvaldības iestāde.

· Pieteikumā norāda : 1)tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts; 2)pieteicēja un ieienterētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas nummuru un atrašanās vietu. Ieinteresētajai personai personas kodu via reģistrācijas nummuru norāda, ja tas ir zināms; 3)pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 4)apstākļus uz kuriem pieteikums pamatots, un pierādījumus, kas to apstiprina; 5)likumu uz kuru pieteikums pamatots; 6)pieteicēja lūgumu; 7)pievienoto dokumentu sarakstu; 8)pieteikuma sastādīšanas laiku. Pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstu, cik lietā ir ieinteresēto personu.

· Ja sevišķās tiesāšanās kārtībā izskatāmajās lietās rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa pieteikumu atstāj vez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.

·

·

· 58. PERSONAS ATZĪŠANA PAR RĪCĪBNESPĒJĪGU.

· CPL šo lietas iztiesāšanu ietver sevišķās tiesāšanas kārtībā. Šajā gadījumā persona, kas griežas tiesā, lūdz konstatēt noteikta juridiska fakta vai tiesiskā stāvokļa pastāvēšanu. Personu loks, kas var tiesā iesniegt pieteikumu personas atzīšanai par rīcībnespējīgu ir: 1)slimā ģimenes locekļi; 2)svešas personas, kas pierādījušas savu interesi; 3)prokuratūra, kas rīkojas publiski tiesiskās interesēs. Pieteikums atzīt personu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ iesniedzams tiesai pēc šīs personas dzīvesvietas, bet ja persona atrodas ārstniecība iestādē,- pēc ārstniecības iestādes atrašanās vietas. Pieteikumā norāda:1.uz personas gara slimību vai plānprātību 2.pierādījumus, kas apstiprina šīs personas rīcības nespēju (būtisks nosacījums, ko apliecina slimnīcas ārstējošā ārsta izziņa vai citi medicīnas iestāžu izdoti dokumenti, kas apliecina pārbaudāmā veselības stāvokli.) Ja šie pieteikuma pierādījumi nav pievienoti un nav pieteikuma lūgums tiesai tos izprasīt, tiesa lietu atstāj bez virzības. Lietu tiesa izskata obligāti, piedaloties bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvim un prokuroram. Personu, par kuras rīcības nespēju izskata lietu, aicina uz tiesas sēdei, ja to atļauj šīs personas veselības stāvoklis. (lēmuma izlemšanas pamatā ir ārsta atzinums). Ja šī persona piedalās lietas izskatīšanā, tai ir visas CPL noteiktās tiesības. Tiesa izlemj jautājumu par tiesu psihiatriskās un ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu.

· Tiesas spriedumā, ar kuru pieteikums apmierināts, jābūt konstatētiem visiem apstākļiem, ar kuriem likums saista personas rīcības nespēju. Taisot spriedumu par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu, tiesa vienlaikus nodibina aizgādnību, taču nelemj par to, kas realizēs aizgādnību. Aizgādni ieceļ bāriņtiesa (pagasttiesa) pamatojoties uz tiesas spriedumu. Pēc sprieduma stāšanāslikumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai), kura ieceļ aizgādni personai un tāsmantai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda – tiesu, kura taisījusi spriedumu; ziņas par personu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums; to, ka šī persona atzīta par rīcībnespējōgu; spreiduma spēkā stāšanās dienu. Pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtīb&#