IEVADS

IInformācija mūsdienās ir kļuvusi par vienu no vissvarīgākajiem resursiem. Mūsu dzīve nav iedomājama bez tās. Senāk rūpnieciski attīstītas sabiedrības atšķirīga iezīme bija cilvēku vara pār lietām un dabu, turpretī tagad tā pārtop par “informācijas sabiedrību”. Vārds informācija ir cēlies no latīņu vārda “informare” – attēlot, radīt priekšstatu par kaut ko. Informācija ir modelis, kas kāda reāla objekta īpašības parāda praktiska vai teorētiska uzdevuma risināšanai noderīgā veidā.

To raksturo cilvēka spēja paplašināt, uzkrāt un kvalificēt zināšanas. Radīt informāciju un to izplatīt, radīt mehānismus, kas aptver visus sabiedrības dzīves aspektus. Pašreiz notiekošā revolūcija informācijas sfērā nes sev līdzi tālejošas sekas cilvēku sociālajā organizācijā.Mūsu grupas darba mērķis bija: Iepazīties un izanalizēt divu autoru darbus, par „Informācijas lomu organizācijas vadībā” un atbildēt uz jautājumu: „Kurš autors labāk un saprotamāk iepazīstina un paskaidro doto tematu” Darba uzdevumi: • Izstudēt (Čanaga) doto informāciju, par izvēlēto tēmu • Izstudēt (krievu) doto informāciju par doto tēmu • Secināt Ko mēs uzzinājām no (angļu) sniegta Menedžmenti veltī lielāko daļu sava laika saskarsmei ar cilvēkiem, lai ievāktu un izplatītu informāciju.

Iegūt precīzu informāciju ir svarīgi, lai pieņemtu pareizus lēmumus attiecībā gan uz sevi pašu, gan citiem. Informācija kā nenovērtējams avots Informācija ir zināšanas par kādu noteiktu jautājumu vai priekšmetu.Zināšanas ir nepieciešamas, lai pieņemtu adekvātus lēmumus saistībā ar preču iegādi, darba tirgu un karjeru.

Menedžmenti nav izņēmums. Tirgus menedžmentam informācija ir nepieciešama, lai novērtētu pircēju pieprasījumu un konkurentus, lai zinātu, kāda veida produkciju un cik daudz ražot. Ražošanas menedžmentam ir nepieciešama informācija par izejvielām, darbaspēku un ražotnēm, lai sastādītu ražošanas grafikus. Salīdzinājumā ar fiziskiem avotiem, informācija ir intelektuāls avots.Šī iemesla dēļ, tai raksturīga dinamiska daba, kuras potenciāls ir neierobežots.

Cilvēki ar radošāku domāšanu spēj labāk izmanot šo potenciālu. Menedžmenti reti kad nodarbojas ar fizisku lietu ražošanu; drīzāk, viņi strādā ar informāciju par ražošanu, lai sastādītu ražošanas grafikus, koordinētu dažādu departamentu darbību, utt. Šī iemesla dēļ, menedžmentu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no pieejamās informācijas kvalitātes un kvantitātes.Rezultātā, organizācijas novērtē informāciju, jo tā var tikt pārvērsta taustāmā produkcijā, vai tās būtu produktu idejas, kas pārtop gatavā produkcijā vai ražošanas idejas, kas realizējas jaunās ražošanas tehnoloģijās.

Šis "pārtapšanas" process arī nosaka, kurš ieņems tirgu; tas, kurš spēs ātrāk un labāk apstrādāt jaunu informāciju, kas nepārtraukti mainās. Informācijas vērtība Informācijas vērtība ir atkarīga no dažādiem faktoriem, ieskaitot tās nozīmīgumu, pieejamību, kvalitāti, kvantitāti un nepieejamību.Tā kā menedžmentam ikdienā ir jāsaskaras ar lielu informācijas plūsmu, tad viņiem ir jāprot izšķirt, vai dotā informācija viņiem ir svarīga.

Piem stratēģisku jautājumu risināšanā būs svarīgi ārējie apstākļi (t. i tirgus, konkurenti, utt.), kas ietekmē firmu un nevis jautājumi, ar kuriem nodarbojas menedžmenti, kas pārrauga ražošanu. Informācijai ir jābūt pieejamai, kad tā ir nepieciešama kāda lēmuma pieņemšanai. Pretējā gadījumā tas var novest pie kļūdainu lēmumu pieņemšanas.Pieejamību noteic konkrētā situācija, kas būs atšķirīga ražošanas menedžmentam un menedžmentam, kas nodarbojas ar ilgtermiņa plānošanu.

Informācijas kvalitāte ir atkarīga no precizitātes. Jo tuvāk tā ir realitātei, jo augstāka tās vērtība un noderība lietotājam. Informācijas kvantitāte nozīmē informācijas daudzumu, kas ir pieejams menedžmentiem. Lai pieņemtu lēmumu, menedžmentam ir nepieciešams atbilstošs nepieciešamās informācijas daudzums. Problēmas rada gan informācijas trūkums, gan tās lielais apjoms.Jo grūtāk informācija ir pieejama, jo augstāka tās vērtība.

Lai saglabātu slepenas informācijas vērtību, tā netiek rakstiski fiksēta. Informācijas apstrādes process Lai iegūtu lietderīgu informāciju, tā ir jāapstrādā. Šis process sevī ietver: 1) Informācijas izvēli. Pirms ievākt un analizēt datus, menedžmentam ir jāizvēlas informācija, kas saistīta ar viņu pienākumu pildīšanu. 2) Datu ievākšanu. Informācijas izvēle noteiks, kādi dati ir jāievāc.Dati iedalās iekšējos (balstīti uz firmas ikdienas darbību) un ārējos (t. i pieprasījums, konkurenti, u.c.). 3) Datu apstrādi, lai iegūtu lietderīgu informāciju.

Process sevī ietver datu klasificēšanu pēc līdzīgām pazīmēm un to sakārtošanu vēlamā secībā; kalkulēšanu; salīdzināšanu; saglabāšanu. 4) Informācijas iegūšanu, kas ir datu apstrādes rezultāts. Šī informācija aptver pārdošanas apjomu, prognozes, vietu tirgū, u.c. 5) Informācijas izmantošanu. Lai informācija būtu lietderīga, tai ir jānokļūst pie menedžmentiem, kuriem tā ir nepieciešama.Lai palielinātu tās informācijas kvalitātes koeficientu, kas nepieciešama menedžmentam, tiek plānots, ka informācijas apstrādes speciālistu līdzdalība informācijas apstrādes procesā tiks samazināta līdz 25%, un menedžmenti paši aktīvi ņems dalību informācijas apstrādē.

Informācijas apstrādes izmaksas Informācijas apstrāde pieprasa lielus naudas ieguldījumus.Lielākā daļa balto apkaklīšu darbaspēka (55%) nodarbojas ar informācijas apstrādi. Pieprasījumu pēc informācijas apstrādes veicina: likumi saskaņā ar kuriem ik gadus ir jāiesniedz atskaites federālajai valdībai, sabiedrības legalizēšanās un organizāciju aizvien sarežģītāku struktūru veidošanās.

Tradicionāli valdība vairāk atbalstīja zilo apkaklīšu strādniekus. Taču informācijas tehnoloģijām attīstoties, situācija krasi mainīsies. Ko uzzinājām no (krievu) sniegta Informācijas loma organizāciju darbībā. Kas ir informācija? Uzņēmumi glabā un apstrādā lielu datu apjomu, kas var būt pārveidoti derīgajā informācijā.Tās izmantošanas efektivitāte ir atkarīga no organizācijas spējām savākt pirmatnējus datus, kas nodrošina menedžmentu ar nepieciešamu informāciju.

Vēsturiski izveidojies tā, ka dažādi indivīdi pierakstīja datus uz papīra, pārveidoja tos informācijā un atkal attēloja to uz papīra. Šodien informācijas sistēmas attēlošanai izmanto elektroniskā pieraksta, pārveidošanas, glabāšanas iespējas. Pieņemsim, ka runa iet par augstskolas informācijas sistēmu.Sistēma prasa no darbiniekiem datu ievadīšanu ( studentu vārdi un uzvārdi ) atbilstoši standarta procedūrām.

Piemērām, tikai augstskolas darbiniekiem ir tiesības ievadīt tajā par studentu mācību rezultātiem. Cits likums nosaka, ka students nevar turpināt mācības tālāk, ka arī saņemt diplomu par augstskolas pabeigšanu, līdz tam brīdim, kamēr sistēma neapstiprinās, ka viņš ir pilnībā apmaksājis studijas un nav parādu bibliotēkā.Tehniskās iekārtas informācijas sistēmā ietver sevī datorus un perifēriju: printerus, monitorus, klaviatūras u.t.t. Perifērija palīdz izdrukāt katra studenta rezultātus.

Studentiem tā izdruka ir informācija. Ja fakultātes dekānam ir nepieciešams uzzināt vidējo vērtējumu ziemas sesija visiem kursiem, tas nozīme, ka viņš vēlās saņemt vadāmo informāciju. Informācijas sistēma – komplekss, kurš ietver sevī, procedūras un resursus, kura uzdevums ir pirmatnējas informācijas savākšana, tās pārveidošana informācijā un tās izplatīšana.Informācijas sistēmu vadība – informācijas sistēmas plānošana, iegūšana, modernizācija un izmantošana.

IEVADS Informācija mūsdienās ir kļuvusi par vienu no vissvarīgākajiem resursiem.Mūsu dzīve nav iedomājama bez tās. Senāk rūpnieciski attīstītas sabiedrības atš& #311;irīga iezīme bija cilvēku vara pār lietām un dabu, turpretī tagad tā pārtop par “informācijas sabiedrību”. Vārds informācija ir cēlies no latīņu vārda “informare” – attēlot, radīt priekšstatu par kaut ko. Informācija ir modelis, kas kāda reāla objekta īpaš& #299;bas parāda praktiska vai teorētiska uzdevuma risināšanai noderīgā veidā. To raksturo cilvēka spēja paplašināt, uzkrāt un kvalificēt zināšanas. Radīt informāciju un to izplatīt, radīt mehānismus, kas aptver visus sabiedrības dzīves aspektus. Pašreiz notiekošā revolūcija informācijas sfērā nes sev līdzi tālejošas sekas cilvēku sociālajā organizācijā.